Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā «Ģintermuiža» nemanījām nevienu nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu, pēc piecu slimnīcas nodaļu apskates secināja Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centra Informācijas daļas vadītājs Kaspars Zālītis.
Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā «Ģintermuiža» nemanījām nevienu nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu, pēc piecu slimnīcas nodaļu apskates secināja Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centra Informācijas daļas vadītājs Kaspars Zālītis.
Vakar Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centrs, Cilvēktiesību atbalsta tīkla Jelgavas nodaļa un Latvijas Zaļais centrs rīkoja iepazīšanās vizīti Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā «Ģintermuiža». Kaspars Zālītis stāsta, ka šis apmeklējums bija kā jauna projekta «Jaunieši informētai sabiedrībai» starts.
Plānots, ka šo triju organizāciju pārstāvji iepazīsies ar apstākļiem Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā, abos pilsētas cietumos un internātskolās, lai vēlāk varētu izstrādāt bukletu par šīm iestādēm un to iemītniekiem: «Viens no jaunā projekta mērķiem ir parādīt, ka šajās iestādēs mītošie cilvēki nav sliktāki par citiem. «Ģintermuižā» tika lauzti mūsu stereotipi par to, ka psihoneiroloģiskajā slimnīcā pacienti staigā tikai «trakokreklos», un esam pārliecināti, ka buklets spēs mainīt arī citu cilvēku viedokli,» spriež K.Zālītis. Bet kopumā projekta uzdevums ir, apmeklējot slēgta tipa iestādes, censties novērtēt to priekšrocības un nepilnības cilvēktiesību un sociālās vides jomā, kā arī valsts lomu iestādes darbības veicināšanā.
K.Zālītis sacīja, ka slimnīcā projekta dalībnieki vēl atgriezīsies, jo, kā norādīja jaunais psihoneiroloģiskās slimnīcas direktors ārsts Uldis Čāčus, pilnīgai slimnīcas apskatei nepieciešamas vismaz divas dienas. Bet pēc vakardienas apmeklējuma jau konstatēts, ka iestādē būtu nepieciešams palielināt darbinieku skaitu, jo piemēram bērnu nodaļā ar četrdesmit pacientiem strādā tikai divi ārsti. Pašlaik viens no viņiem ir atvaļinājumā, un, protams, šādos apstākļos bērni nevar saņemt nepieciešamo uzmanību. Tāpat «Ģintermuižā» ir vajadzīgs nopietns remonts, lai tās iemītniekiem nodrošinātu komfortablus apstākļus, kā to prasa cilvēktiesības. Tomēr visu nosaka finanses, kas vismaz pagaidām ir nepietiekamas nopietnu remontdarbu sākšanai.
Projekta dalībnieki runāja arī ar pacientiem, no kuriem lielākā daļa atzina, ka slimnīcā jūtoties labi.
K.Zālītis norāda, ka jau pirmdien trīs organizācijas, kas iesaistījušās projektā, varētu sniegt pirmo ziņojumu par šo apmeklējumu.