Ja Ligita Liepiņa kaut ko dara, tad no sirds – tā viņa strādā Meža fakultātē, tā Dzimtsarakstu nodaļā, tā spēlē Ādolfa Alunāna teātrī.
Ja Ligita Liepiņa kaut ko dara, tad no sirds – tā viņa strādā Meža fakultātē, tā Dzimtsarakstu nodaļā, tā spēlē Ādolfa Alunāna teātrī.
Svētdien pulksten 14 jelgavnieki kultūras namā varēs noskatīties Ā.Alunāna teātra izrādi, kas veltīta Ligitas Liepiņas dzīves un darba jubilejai – Ā.Elksne, J.Grots «Vēstules tālajai zvaigznei».
Pavisam nesen, pilsētas svētku laikā, viņa saņēma Jelgavas pilsētas apbalvojumu – goda zīmi. Sestdien kalendārā rakstīts Ligitas vārds, bet svētdien viņa svinēs dzimšanas dienu. Par savu gadu skaitu gan aktrise un pasniedzēja, viltīgi smaidot, saka: «Es gadus neskaitu. Jūtos labi, un tāpēc man nav svarīgi, cik man ir gadu,» un piekodina: «tikai noteikti nerakstiet manu vecumu!» No Ligitas Liepiņas vienmēr staro dzīvesprieks un azarts, varbūt tāpēc, ka darbi, ko dara, viņai patīk. Dāvanas uz jubileju gan neesot vajadzīgas, tāpat milzīgie rožu klēpji, jo ne jau mantā ir labums.
«Vienīgais, ko vēlos saņemt, ir cilvēku mīļums,» stāsta jubilāre.
Patiesībā Ligita Liepiņa ir no Liepājas, tur beigusi ģimnāziju, paralēli tai – arī Liepājas teātra skolu, vēlāk pārcēlusies uz Rīgu un pēc tam – uz Jelgavu. Viņas vectēvs bijis mežsargs, bet ne tikai tādēļ arī viņa mācījusies šajā jomā, mežsaimniecībai pievērsusies vairāk estētisku jūtu vadīta – mežs Liepiņas kundzei vienmēr paticis. To viņa savā ziņā salīdzina ar baznīcu, bet vēl sirdij tuva esot jūra. Dzīve liekoties nekārtībā, ja ilgi pie tās nav būts. Pēc studiju beigšanas L.Liepiņa palikusi strādāt Meža fakultātē un dara to arī pašlaik.
«Es ārkārtīgi mīlu savu fakultāti. Šeit (teātrī) jau visi zina, ka nedrīkst kritizēt manu darbavietu, tad varu patiešām ļoti sadusmoties. Pret studentiem gan esmu diezgan prasīga, bet tikai tāpēc, ka viņus tik ļoti mīlu un negribu palaist prom dumjus,» atzīst Ligita Liepiņa.
Līdztekus darbiem un teātrim Ligitai Liepiņai vēl ļoti patīk ceļot. Jau izbraukāta Itālija un pabūts sapņu zemē Šveicē. Šajā valstī viņa vēl labprāt atgrieztos – ne tikai kā tūriste, bet padzīvot ilgāku laiku. Vēl ļoti gribētos aizbraukt uz Angliju un Skotiju.
Ideja par izrādi, kas svētdien būs skatāma kultūras namā, radusies pavisam interesanti. Pēc Lūcijas Ņefedovas jubilejas, kur aktrise skaitījusi dzeju, režisore viņai teikusi, ka vēlas Ligitai Liepiņai iestudēt šādu lugu. Režisore ilgi mājās meklējusi vajadzīgo grāmatu, kad atradusi, izrādījies, ka to kādreiz viņai uzdāvinājusi tieši Ligita Liepiņa. Tā nu loks ir noslēdzies, un tagad viņa pati šo dzeju skaitīs uz skatuves.
