«Gaumīgi, ar glanci un vērienu 1901. gadā svinēta Rīgas septiņu gadsimtu jubileja, ko šodien gribas izmantot par atspēriena punktu,» Rīgas 800 jubilejas katalogā raksta Rudīte Kalpiņa.
«Gaumīgi, ar glanci un vērienu 1901. gadā svinēta Rīgas septiņu gadsimtu jubileja, ko šodien gribas izmantot par atspēriena punktu,» Rīgas 800 jubilejas katalogā raksta Rudīte Kalpiņa. Toreiz gaisā virmoja cerības un sapņi par progresu, un Rīgas 700 gadu jubilejas izstādei sekoja straujas izmaiņas visās tautsaimniecības jomās.
Vai tā būs arī šoreiz? Aģentūras «Rīga 800» ģenerāldirektore Ingūna Rībena atzīstas, ka 2001. gada pasākumos trīs galvenajos virzienos – Reveranss pagātnei, Vēsts nākotnei un Šābrīža svinēšana – uzsvars liekams vien uz pēdējo. «Reveransā» ideja Daugavas kreisajā krastā ierīkot Gadsimta izstādi – Sarīkojuma parku neguva atbalstu. Tāpat arī doma par augsto tehnoloģiju un garīguma attiecībām konceptuālā izstādē «Vēstī nākotnei» netika realizēta.
Sarunā ar reģionālās preses žurnālistiem Rīgas Domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns uzsver, ka Rīga ir mūsu valsts galvaspilsēta. Vēl vairāk – Rīga pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē jubileju svin kā Latvijas Republikas galvaspilsēta. Tāpēc dīvaina izjūta pārņem pēc I.Rībenas atgādinājuma – valsts jubilejas pasākumos nav ieguldījusi ne santīma. Uz svinībām aicināti viesi un dalībnieki no visas valsts. Atbraukušie ārzemju viesi, atgriezušies mājās, cildinās ne vien Rīgas, bet arī Latvijas vārdu. Var jau teikt, ka mājastēviem līdzekļu pietiek – Rīgas budžets krietni pārsniedz simt miljonus latu, taču nepiedalīties «ne ar santīmu» – tas jau ir principa jautājums. Jau daudzus mēnešus viesnīcās vietas vairs nav iespējams rezervēt. Kaut arī daudzi īpaši sarūgtināti nejūtoties un ir gatavi mērot simtiem kilometru līdz apmešanās vietai, šķiet, ka ar patriotismu tomēr viss nav kārtībā. Valstī ar atvieglojumiem uzņēmējiem un piemērotu nodokļu politiku nav radīti priekšnoteikumi tūrisma attīstībai, tāpēc šoreiz, cik jau paspēja pieteikties uz vietām 26 viesnīcās, tik arī ir. To īpašnieki šķiet apmierināti, jo bez papildu ieguldījumiem svētku dienās ieņēmumi nodrošināti. Bet tik vērienīgos svētkos īstā reize durvis vērt arī viesmīlīgajā Siguldā, Kuldīgā, Cēsīs.
Svētkus var svinēt dažādi. I.Rībena atklāja, ka bijusi gatava visneordinārākajām idejām, piemēram, uzlikt visām Latvijas skolām jumtus. Bet tas jau jādara katrai pašvaldībai pašai, un piekrišanas, dabīgi, nebija.
Svētki, cerams, dos pamatu Rīgas turpmākajai attīstībai. Vai Rīgas plauksmi kā savu izjūtam arī citur Latvijā?
