Tas, ka nauda nesmird, ir vispārzināms fakts, taču, par laimi, tai nepiemīt mistiskā īpašība kļūt neredzamai, un tieši šis aspekts mēdz būt par cēloni dažādiem nesmukumiem.
Tas, ka nauda nesmird, ir vispārzināms fakts, taču, par laimi, tai nepiemīt mistiskā īpašība kļūt neredzamai, un tieši šis aspekts mēdz būt par cēloni dažādiem nesmukumiem. Lūk, prestižās Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes prodekāns Krastiņa kungs savā darba kabinetā aizturēts ar pagaidām nenoskaidrota iemesla dēļ saņemtiem 150 latiem un tiek apvainots kukuļņemšanā. Viena lietas puse, kā allaž, ir emocionālā – sak, beidzot atrasts kāds, ko vainot nebeidzamajā pērkamībā, kas saistīta ar iestāšanos LU. Taču visai maz ticams, ka cienījams, krietni jau gados mācībspēks ar akadēmisko grādu un vērā ņemamu amatu riskētu sasmērēties samērā nenozīmīgas summas dēļ. Tomēr kutelīgā gadījuma apstākļi būs vien jāizzina tiesībsargājošajām iestādēm, savukārt pašam tiesību speciālistam būs jādodas pelnītā atpūtā.
Spriežot pēc atsevišķu organizāciju un personāliju aktivitātēm, Latvijā tiek veidota jauna institūcija iedzīvotāju sūdzību izskatīšanai un tiesību aizsardzībai – ombuda institūts. Diskusijās tiek uzsvērta ne tikai pozitīvā pasaules pieredze šādu organizāciju izveidē un darbībā, bet arī pašreizējā situācijā izteiktā nepieciešamība pēc plaši pilnvarota «Pinkertona» kantora, kas būtu gatavs vajadzības gadījumā iejaukties un stāties pretī ierēdņu un amatpersonu patvaļai, ar ko ikdienā iznāk sastapties vai ikvienam valsts iedzīvotājam. Netrūkst arī pretinieku, kas indīgi apgalvo, ka jaunais veidojums nebūšot nekas vairāk kā Valsts cilvēktiesību biroja dublikāts.
Jaunu ziedu sugu ar nosaukumu «ceļojums uz Spāniju» ieviesuši Rīgas Domes satiksmes speciālisti. Neveikli atrunājoties par acīmredzamiem Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumiem, delegācijas locekļi dažus tūkstošus dolāru, ko spāņu kompānija «Sainco Trafico» iztērējusi Latvijas pārstāvju uzņemšanai (pat skolēnam skaidrs, ka uzņēmums cer tos kādreiz ar uzviju atgūt, jo šajā pasaulē nekas nav par velti) salīdzinājuši ar «puķu pušķi». Tas gan ir visai veiksmīgs salīdzinājums pret firmas darbības mērogu, taču nesniedz atbildi uz jautājumu – kas galvaspilsētas domnieki ir par izņēmumiem, ka minēto likumu var tik vienkārši ignorēt.
Taču ne jau tikai ar to Rīga ievērojama. Jo, raugi, satiksmes dalībniekiem pilsētas ielās neatliks nekas cits, kā samierināties ar sastrēgumiem, kas radīsies Hanzas dienu un tuvojošās pilsētas jubilejas svinību laikā. Izbrīnī ap to saceltā ažiotāža, jo «korķi» ir pilnīgi normāla parādība arī ikdienā, un, ja vēl atbrauc kāds augsts ārzemju viesis, tad tiešām varam sacīt – dzīvojam kā Manhetenā.
Pirms vairākiem gadiem toreizējais premjers nekautrējās asi izteikties par Latvijas izglītības sistēmu, atzīstot – Latvijā izglītība ir tizla. Gadiem ejot, rodas pamats teikt, ka skolēni nu jau ir kļuvuši tādi paši, jo ar mistiskām ārstu zīmēm no eksāmeniem atbrīvoto īpatsvars veido procentus septiņpadsmit. Ar kādu kaiti ir jāslimo, lai «normālā» skolā daudzus gadus nomācījies jaunietis nebūtu spējīgs nokārtot, piemēram, matemātikas vai svešvalodas eksāmenu?
