Šīs vasaras tūrisma sezonu laikam var uzskatīt par atklātu.
Šīs vasaras tūrisma sezonu laikam var uzskatīt par atklātu. Turklāt izskatās, ka Hanzas dienu, Eiropas kultūras mēneša un galvaspilsētas astoņsimtgades dēļ mūsu valsti šogad apmeklēs vairāk ārzemnieku nekā parasti, un, var gadīties, ka kāda daļa no tiem nonāk arī Jelgavā. «Ziņas» jau rakstīja, ka lielākajā Zemgales pilsētā ārvalstu tūristam, kas neprot latviešu valodu, nemaz nebūtu tik viegli orientēties. Rodas nākamais jautājums: vai tam pašam tūristam, kas jau būs nomocījies, meklēdams, piemēram, kādu attālāku viesnīcu, vēl atliks enerģija apskatīt vietējos kultūras un vēstures pieminekļus, kas ir jāmeklē starp neestētiskiem graustiem, nestrādājošu ražotņu ēkām vai gruvešu kaudzēm, ar kurām pārpilna «postindustriālā» Jelgava?
Zināmas cerības uz situācijas uzlabošanos vieš jaunizveidotā Domes estētikas komisija, kuru vada pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs. Lai arī šīs pilsētai tik sen nepieciešamās komisijas nolikums vēl nav izstrādāts, cik var noprast, tās funkcijas būs vairāk konsultatīvas, tomēr G.Kurlovičs domā, ka bez zināmām «veto» tiesībām šādai komisijai nebūs lielas jēgas. Viņam ir taisnība. Domes sēžu pastāvīgie apmeklētāji var izdarīt secinājumu, ka pilsētas ģenerālplāns nav iedomājams bez korekcijām, tas iedomājams tikai dinamikā un pārmaiņās. Lai šīs pārmaiņas nekļūtu haotiskas, tām varēs sekot komisijā apvienotie trīs neatkarīgie mākslinieki un pilsētas galvenais arhitekts.
Starp citu, jautājums par komisijas locekļu neatkarību ir visai svarīgs, un jaunajai komisijai jau pašā darbības sākumā vajadzētu strikti norobežoties no partiju un uzņēmēju grupējumu interesēm. Šāda struktūra nekādā gadījumā nedrīkst nodarboties ar kādu interešu lobēšanu vai sprunguļu likšanu konkurentu riteņos. Komisijai arī nevajadzētu kļūt par institūciju ārvalstu uzņēmēju aizbaidīšanai, piemēram, uzstādot neadekvātas prasības, ja tie potenciāli varētu konkurēt ar vietējiem. Citādi būs jāveido ētikas komisija, kas izvērtēs estētikas komisijas darbu.
Bet darāmā tiešām šai komisijai netrūks. «Kurjatņiki» nekur nepazudīs, Sv.Trīsvienības baznīcas «tauers» arī turpmāk biedēs pilsētas iedzīvotājus un viesus, savukārt Pārlielupes pieklusušās industrijas labirintos vēl ilgi varēs uzņemt neskaitāmus turpinājumus leģendārajai Andreja Tarkovska kinolentei «Stalkers». Par problēmu var uzskatīt arī visai haotisko pirmā stāva dzīvokļu piemērošanu tirdzniecības vajadzībām. Lielā iela šajā ziņā dažviet izskatās visai eksotiski un atgādina kooperatīvu laiku Polijā pirms gadiem desmit.
Jāizvērtē arī ražošanai pilsētā atvēlētās vietas. Loģiski, ka tās atrodas dzelzceļa tuvumā, tur tām arī jābūt, tikai būtu lietderīgi iepazīties ar stāvokli dažādiem uzņēmumiem piederošajās ražošanas un noliktavu telpās, jo daudzās no tām reāla ekonomiska darbība nenotiek. Šādos gadījumos pret telpu īpašniekiem varētu vērst sankcijas. Termiņš varētu būt viens gads – vai nu gada laikā šajās telpās notiek ekonomiska darbība, vai arī tās būtu jāpārdod, lai tas, kas šīs telpas nopērk, varētu tās ekspluatēt atbilstoši to iespējām. Pilsētas vadībai nevajadzētu vienaldzīgi pieļaut, ka Jelgavā gadiem dīkstāvē stāv bijušo rūpnīcu grausti, ar kuriem nekas netiek darīts. Jāpiekrīt G.Kurlovičam, ka Domei vajadzētu apklaušināt visus lielākos būvētgribētājus, cik īsā laikā un par kādiem līdzekļiem ir nojaucamas ēkas, kuras viņi iecerējuši būvēt. Varbūt uzņēmums bankrotēs un to neviens negribēs pirkt, bet tā ēku nojaukšanai būs nepieciešami daži simti tūkstošu latu. Kurš par to maksās?
Rezumējot, jāatzīst, ka ideja par estētikas komisijas izveidi ir viens no vērtīgākajiem jaunās Domes veikumiem, ja vien šī ideja spēs arī materializēties. Jācer, ka tās darbība paaugstinās arī uzņēmēju, iestāžu un individuālo māju īpašnieku aktivitāti, rūpējoties par savu māju vai darbavietu izskata uzlabošanu. Ja tas tā notiks, nekur nepaliks arī investori un tūristi. Ne vienus, ne otrus nevarēs pievilināt ar Jelgavas Hārlemu. Viņi labprātāk aizbrauks uz īsto – viņpus «dīķa».
