Par bišu medu sauc sīrupveidīgu, cukuriem bagātu vielu, ko bites pārstrādājušas no augu nektāra un sulām un novietojušas kāru kanniņās bišu barībai.
Par bišu medu sauc sīrupveidīgu, cukuriem bagātu vielu, ko bites pārstrādājušas no augu nektāra un sulām un novietojušas kāru kanniņās bišu barībai.
Medus ir viena no vērtīgākajām saldumvielām, tā cukurus cilvēka organisms uzņem bez pārstrādāšanas. Tāpēc medus ātri atjauno enerģiju.
Medus vērtību palielina arī tas, ka tajā ir minerālvielas, fosfors, dzelzs, kalcijs ir organisku savienojumu veidā. Tāpēc medus organismam ir viegli uzņemams. Vitamīnu un tāpat minerālvielu daudzums medū palielinās, ja tajā vairāk ir ziedputekšņu.
Latvijā iegūst ziedu medu, kas var būt kāda noteikta auga ziedu nektārs – liepu, āboliņa, griķu, facēlijas, bišu amoliņa, viršu, bet visbiežāk pie mums tiek iegūts jauktu ziedu medus, ko bites ievāc no dažādiem pļavu ziediem. Retāk Latvijā var iegūt gandrīz tīru augļu koku, kļavu, pieneņu, liepu, bastardāboliņa, aveņu vai kādu citu augu nektāra medu. Visvieglāk mūsu apstākļos var iegūt tīru viršu nektāra medu.
Pēc iegūšanas veida medu iedala:
– šūnu medū, ko pārdod kārēs ar visu rāmīti vai izgrieztos šūnu gabalos. Šādu medu ieteicams saiņot caurspīdīgā papīrā;
– sekciju medū, tā ražošanai gatavo speciālas četrstūrī izliektu plānu dēlīšu sekcijas jeb kāres; tās var būt 90 x 125 mm, 106 x 119 mm, bet visbiežāk – 100 x 106 mm lielas. Šādā sekcijā aizvākotā kārē ir ap 0,4 kg medus. Sekcijas dod stiprām saimēm, jo vājākas tajās šūnas labprāt nebūvē un medu nenes;
– izsviestajā medū; to iegūst, medu izsviežot no kārēm medsviedē. Tādu medu pašlaik lieto visvairāk. Medu izsviežot, šūnas paliek nesabojātas, un līdz ar to ietaupās vasks un darbs, ko patērē bites, būvējot jaunas šūnas;
– izspiestajā medū, ko no šūnām izspiež ar īpašām spiedēm. Šo medu Latvijā iegūst no viršiem.
Medus izsviešana
Bišu saimēm atņemtās kāres vēlams nekavējoties izsviest, jo atdzisis medus izsviežas daudz grūtāk. Ja medus jau atdzisis, tad atņemtās kāres jāpatur telpā, kurā temperatūra ir ap 25 – 30 grādiem, kamēr tas atkal sasilst. Telpai jābūt noslēgtai, lai tajā nevar iekļūt ne bites, ne lapsenes.
Medus kāres vispirms atvāko, tas ir, medus kanniņām nogriež vāciņus. To izdara ar siltu nazi, kam spala daļa pie roktura izliekta leņķī. Lai darbs labāk veiktos, jābūt diviem nažiem – kamēr viens silst, otrs tikmēr darbā. Ja nazi silda ūdenī, tad pēc izņemšanas to katrreiz noslauka.
Atvākošanai var lietot arī speciālas dakšiņas. Atvākošanu izdara virs kāda trauka, kurā ieteicams ielikt sietu. Uz sieta tad paliek atvākojumi, bet medus satek un sakrājas traukā.
Atvākotās medus kāres liek medsviedē ar apakšpusi uz priekšu, tas ir, medsviedes griešanas virzienā. Lietojot parasto četrvietīgo medsviedi, vienu otrai pretī novieto vienāda smaguma kāres. Sākumā griež lēnām, tad ātrumu palielina. Kad kāres pirmā puse apmēram līdz pusei ir izsviesta, tad kāres pagriež ar pretējo pusi uz ārmalu un izsviež pilnīgi. Beigās izsviež visu medu arī no pirmās kāres malas.
Medsviedi nostāda tā, lai zem krāna ērti varētu palikt trauku, kurā iztecina medu. To tūliņ arī var izkāst caur sietu, lai attīrītu no vaska drumstalām un gružiem.
Ja biteniekam medsviedes nav, medu no vienas vai divām saimītēm var iztecināt, liekot kāres uz sieta un turot siltā vietā.
Nākamajā trešdienā: «Vienotā medus preču zīme».
