Itin bieži uz veikalos nopērkamajām elektroprecēm, sadzīves tehnikas, rotaļlietām redzama divu apaļu burtu veidotā zīme «CE».
Itin bieži uz veikalos nopērkamajām elektroprecēm, sadzīves tehnikas, rotaļlietām redzama divu apaļu burtu veidotā zīme «CE». Ko tā nozīmē? Kaut nāk no Eiropas Savienības, to nesaprot paši eiropieši.
Vienotais standarts pazīstams visā Eiropā
CE zīme tika ieviesta 1993. gadā, lai visās Eiropas Savienības valstīs pazītu preču atbilstību ES prasībām. Burti ir Eiropas Kopienas abreviatūra franču valodā. Šī ir pircējam ļoti noderīga, bet ne visai efektīvi izmantota sistēma.
Ir rinda jomu, kurās atbilstība ES standartiem ir obligāta, piemēram, elektrotehniskās preces. Bet tā netiek attiecināta uz pārtikas precēm, kosmētiku, zālēm, apģērbu un ķīmijas precēm. Kopš 1985. gadā tika ieviesta jaunā pieeja, standarti ir izstrādāti 22 nozarēs un pieņemti gandrīz pusotra tūkstoša standarti. Par to saskaņošanu atbildīgas trīs Eiropas standartizācijas iestādes: par vispārējiem – Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), par elektrotehniskajiem – Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (CENELEC), par komunikācijas līdzekļu standartiem – Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI).
Lai preču zīmē drīkstētu uzlīmēt vismaz puscentimetru augstos CE burtus, produkta projektēšanas stadijā un tā ražošanā jāiziet astoņi novērtēšanas posmi – gan kontrole ražošanas procesā, gan atbilstība ES prasībām, gan dažādas kvalitātes pārbaudes. Novērtējumu neveic Briselē, bet gan no neatkarīgajām aģentūrām un pilnvarotajām iestādēm to izvēlas dalībvalsts valdība. Par atbilstību jārūpējas un visu pārbaužu izmaksas jāsedz pašam ražotājam.
Eiropiešu pirkumu CE neietekmē
Pērn veiktajā aptaujā par Eiropas Kopienas preču zīmes atpazīstamību 38% eiropieši atzinās, ka tādu nav pamanījuši.
Tie, kas to pazīst, visvairāk to pamanījuši uz elektroprecēm un rotaļlietām, divreiz mazāk – uz datoriekārtām, telekomunikāciju ierīcēm un instrumentiem. Katrs desmitais to pamanījis uz drošības iekārtām sportam un hobijiem. Arī uz gāzes iekārtām, augstspiediena kastroļiem vai svariem.
Trakākais, ka paši eiropieši nezina šīs zīmes nozīmi. Lielākā daļa (34%) uzskata, ka tas ir apliecinājums, ka prece ražota Eiropā, nepilni 33 – ka tā atbilst likuma prasībām, bet tikai katrs ceturtais zina, ka tā atbilst ES noteiktajiem tehniskajiem standartiem. Katrs desmitais to vērtē kā augstas kvalitātes zīmi, bet vēl tikpat – domā, ka prece tāpēc nav bīstama.
Jāatzīst, ka katrai valstij ir atbilstības zīmes nacionālajiem standartiem – pavisam 17 pašreizējā savienībā, bet patērētājs pieradināts tikai pie savas valsts marķējuma. Brīvā preču tirgū ieplūstot importa mantām, zūd orientieris. CE ir radīts, lai tāds būtu. Bet vai pircēji to ņem vērā iepērkoties? Gandrīz puse no 16 tūkstošiem aptaujāto – nekad. Ceturtdaļa atzīst, ka ņem vērā (dažreiz – 12%, bieži – 7% vai vienmēr – 3%). Reti ar to rēķinās 13 procentu.
Tātad gandrīz divas trešdaļas ES valstu iedzīvotāju CE zīmi redzējuši uz precēm, bet tikai katram ceturtajam no viņiem tā zīme ietekmē preces izvēli.
Izvēli ietekmē pazīstamu kompāniju nosaukumi
Šogad Eiropā aptaujātie pircēji atzinuši, ka viņi labāk izvēlas labi zināmu kompāniju ražojumus. Salīdzinot šo pazīstamo «preču zīmju» cenas ar identiskas kvalitātes, bet mazāk pazīstamām precēm, atklājies, ka patērētāji par «firmas vārdu» gatavi piemaksāt pat 40 procentu cenas. Šo dārgākās preces izvēli var noteikt arī lielo kompāniju reklāmu biežāka demonstrēšana.
CE zīmei jāpierāda pircējam, ka tā garantē atbilstību standartiem un augstu kvalitāti neatkarīgi no preces ražotāja.
