Jau kuro reizi pār mūsu tautu nolaidusies melna nakts – 14. jūnijs.
Jau kuro reizi pār mūsu tautu nolaidusies melna nakts – 14. jūnijs.
Mana dārgā latvju zeme! Kāda nasta ir uzvelta uz tavām krūtīm: smagi kalti pieminekļi iesūkuši visas tautas sāpi, balti bērza krusti liecina par mocekļa nāvē mirušajiem. Un vēl bezgala daudz nezināmo kapa kopiņu. Kungs, dod mieru tiem, kas tavos mājokļos jau mīt, un neļauj vandaļiem postīt atdusas vietas tiem, kas vēl virs zemes ir elles ugunīs šķīstīti.
Latvieti, par tavām ciešanām beidzot ir uzcelts piemineklis. Ilgi tika lauzti šķēpi, meklējot tam piemērotu vietu, kur varētu to noslēpt no tautas un viesu acīm, lai tas neatgādinātu par noziedzīgajiem notikumiem. Nu šī vieta ir atrasta pie Torņakalna stacijas. Vai jūs iesiet tur ziedus nolikt? Es, nē! Bojā gājušos pieminēšu savā sirdī un ziedus nolikšu pie akmens Svētbirzē.
Austra Zvirgzda, 2. grupas invalīde, represētā
