Skumji, bet fakts: Latvija ir atpalikusi valsts. Attīstība vērojama gandrīz tikai ar tirdzniecību saistītās jomās, kur naudas aprite ir ātra.
Skumji, bet fakts: Latvija ir atpalikusi valsts. Attīstība vērojama gandrīz tikai ar tirdzniecību saistītās jomās, kur naudas aprite ir ātra. Par nākamo – ražošanas – attīstības posmu varēs runāt, kad apstākļi ļaus ieviest rūpniecībā jaunas tehnoloģijas – būs sasniegts attiecīgs kredītresursu līmenis, radīta ražošanai labvēlīga nodokļu un investīciju politika.
Tāpēc šoreiz par aktīvāko jomu – tirdzniecību. To gan nav iespējams atraut no vispārējiem procesiem valstī, bet tajā pašlaik visizteiktāk vērojama cīņa par tirgu. Nesen Latvijas Tirgotāju asociācija Zemgales kolēģiem bija organizējusi semināru par nozares attīstības tendencēm un perspektīvām. Plašāka mēroga aktualitātes ar Jelgavas kontekstu saistīt «Ziņas» aicināja Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociācijas priekšsēdētāju Imantu Kanašku.
Konkurences dzirnās uzvar stiprākais
Viena no konkurences izpausmēm, samazinot izdevumus un palielinot ieņēmumus ar nolūku gūt maksimālu peļņu, ir uzņēmumu apvienošanās. Tas notiek ar vienu mērķi – iekarot pēc iespējas lielāku tirgus daļu. Tirdzniecībā šis process izpaužas kā veikalu ķēžu veidošana. «Rimi Baltija», «Baltic Food» veikalu tīkli strādā ar ārzemju kapitālu. Spilgtākās vietējo uzņēmēju veikalu ķēdes ir «Sky», «Nelda», «Bumbieri», kam salīdzinājumā ar ārzemniekiem ir mazāk naudas un nav tik viegli pieejami kredītresursi. Vienu no stiprākajām ķēdēm perspektīvā centīsies attīstīt «Vilniaus Prekybos». Tirgū jau ienākusi somu «Kesko», to darīt grasās vācu «OBI». Tie ir tirgotāji, kas atklājuši vēlēšanos izveidot savus tirdzniecības centrus katrā lielākajā pilsētā un par katru cenu centīsies izvērsties, attīstīties un aizņemt lielāku tirgus daļu, aptverot arī pilsētas ārpus Rīgas ar vienu mērķi – izkonkurēt citus tirgus dalībniekus. Tas vispirms attiecināms uz mazajiem un vidējiem veikaliem. Tādēļ tuvākajos gados daudzās pilsētās, arī Jelgavā, kur atbilstoši starptautiskam definējumam lielveikalu vispār nav, šī problēma saasināsies ar visām no tā izrietošajām sekām, ieskaitot bankrotus.
Bet tieši mazā un vidējā biznesa pārstāvji pie mums nodrošina ar darbu lielāko daļu iedzīvotāju. Tāpēc pašvaldībām jau tagad jādomā par šīm tendencēm, jāanalizē iedzīvotāju apkalpošanas līmenis un konkurence, kā arī jāizsver perspektīva – kurā vietā veidot supermārketu, lai mazinātu sociālās problēmas iespējamās sekas.
Vilks paēdis un kaza dzīva
Līdztekus sociālajām problēmām parādās arī citas. Lielveikali cenšas izvietoties pilsētas centrā, tā sarežģījot infrastruktūras jautājumus. Pasaules pieredze liecina, ka pirmajā mārketu attīstības stadijā arī attīstītajās valstīs tie sabūvēti pilsētu centros. Taču pēdējos gados Eiropā supermārketi tiek izvietoti ārpus pilsētas, kur zeme lētāka un daudzos hektāros var būvēt autostāvvietas. Lielveikalus celt pilsētas centrā ir pat aizliegts. Reizi nedēļā pilsētnieks brauc kārtīgi iepirkties uz piepilsētas supermārketiem, bet ikdienas preces iegādājas pilsētas veikalos. Tā arī mazajiem veikaliem ir lielākas iespējas pastāvēt.
Tās ir problēmas, kuras jāņem vērā, jāanalizē un kurām jau savlaicīgi jāmeklē risinājums, lai izvairītos no pasaulē pieļautajām kļūdām un apietu pirmo ar lielveikaliem saistīto problēmu stadiju.
«Ir jārēķinās ar attīstības dinamiku, kas turpināsies. Lielveikalu ienākšana pasaules izpratnē ir tikai laika jautājums. Un, ja reiz uzsveram, ka mācāmies no Rietumiem un pārņemam Eiropas pieredzi, pilsētas attīstības plānotājiem, manuprāt, jāizvērtē šodienas situācija, tas, kādus objektus gribam redzēt pilsētas centrā, kas notiek ar autostāvvietām, pakalpojumu objektiem, viesnīcām, vai visām šīm biznesa jomām pilsētā ir sava vieta, cik līdzsvarotas ir proporcijas, cik organiski tas iekļaujas pilsētas arhitektoniskajā vidē. Ir laiks atgriezties pie ģenerālā plānojuma izskatīšanas, jo par šīm lietām, šķiet, nav pietiekami nopietni domāts, bet aizsākušies procesi risinās ļoti strauji,» uzskata I.Kanaška.
Lai šodiena «neēstos» ar pagātni
Līdztekus tirdzniecības centram «Arka» pie «Statoil» degvielas uzpildes stacijas Jelgavā dota atļauja projektēšanai un celtniecībai vēl četriem tirdzniecības objektiem (Satiksmes, Katoļu, Akadēmijas ielā, pie RAF). Gandrīz katru mēnesi atkal kāds izsaka vēlēšanos būvēt tirdzniecības centrus. Tas prasa vispusīgi izvērtēt situāciju, lai nepieļautu kļūdas.
Ikviens pilsētas centrs ir aktīvākā vieta, kur atrodas visas iestādes, tādēļ jau tagad ir grūti apkalpot tur esošos veikalus, iedzīvotāji nav apmierināti ar izbraukātajiem pagalmiem. Izveidojot jaunus tirdzniecības objektus, vēl vairāk palielināsies automašīnu plūsma.
Jelgava ir pilsēta ar vēstures auru, kur perspektīvā paredzēta tūrisma attīstība, kas nav iespējama bez viesnīcām un citiem pakalpojumu objektiem. Ir svarīgi, kāda izskatīsies pilsēta ne vien arhitektoniski, bet arī vizuāli mākslinieciski, lai šodienas celtnes saskanētu ar pagātnes mantojumu – Rastrelli pili –, nevis «ēstos» savā starpā.
Spiež ražotājus uz ceļiem
Atgriežoties pie tirdzniecības, jāteic, ka veikalu ķēdes izraisa problēmas ne tikai tirgotājiem. Investīciju fondu izveidotie tīkli ar laiku nospiež arī vietējos ražotājus, diktējot iepirkuma cenas, kas ir nepietiekamas ražošanas attīstībai. Plešoties veikalu tīklam, nenoliedzami spēcīgāks būs arī diktāts. Vēl tālākā nākotnē ražotājiem iespējamas realizācijas problēmas, jo ārvalstu veikaliem nāk līdzi savi ražotāji, tāpat kā uzņēmumiem – bankas. Pašlaik lielākās problēmas ražotāji varētu sagaidīt no Lietuvas veikalu ķēdes, ražošanas apstākļi tur ir izdevīgāki, bet preces līdz ar to – lētākas. Tās ir problēmas, ko nevar ignorēt, jo ārvalstu konkurentus interesē tikai viens – tirgus kā iespējamais placdarms ieiešanai lielajā Krievijā. Ražošanas attīstībā, kur naudu tik ātri nedabūt atpakaļ, investīcijas ne tuvu netiek tā ieguldītas.
Būvē, plānojot attīstību
Par topošajiem tirdzniecības objektiem un pareģojumiem, ka to saimnieki pārdosies ārvalstniekiem, I.Kanaška teic, ka ikviens objekts pašlaik tiek celts ar mērķi attīstīties, nopelnīt, nevis pārdoties kādam. Protams, skrupulozi tiek rēķināts ieguldītais kapitāls, tā aprite un citi parametri. Bet dzīve reizēm ievieš savas korekcijas un nav iespējams precīzi prognozēt to, kas notiks pēc gada diviem. Jelgavā daudzi mazākie veikali iet no rokas rokā – apavi nomaina pārtikas preces, pēc tam vēl kas cits. Tātad izdzīvot ir grūti.
Tirdzniecības centri rodas viens pēc otra, taču cilvēku pirktspēja no tā nepalielinās. Ja plānotais apgrozījums netiek sasniegts, sākas bankroti. Ekonomisti jau tagad prognozē, ka tirdzniecības projektu perspektīvās platības pārsniedz pieprasījumu. Tātad iegūt peļņu no platībām būs aizvien grūtāk. Viena no mazo veikalu izdzīvošanas iespējām – specializācija, kas ir izteikta, piemēram, Vācijā, arī citviet Eiropā.
Mazumtirdzniecības apgrozījums
Baltijas valstu pārtikas tirgū (pagājušajā gadā, miljonos USD)
Igaunijā 781
Latvijā 1300
Lietuvā 1850
P.S. Apgrozījumā iekļautas visas pārtikas grupas, aptverot visu veidu tirdzniecības objektus.
Apgrozījuma īpatsvars atsevišķās tirdzniecības objektu grupās Latvijā
Veikali 55 – 70 procenti ap 830 milj. USD
Tirgus 20 – 35 procenti ap 370 milj.USD
Supermārketi 10 – 20 procenti ap 190 milj.USD
Veikalu skaits Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem (2000. gada beigās)
Galvaspilsētā 4,3
Laukos 2,8
Valstī vidēji 3,6
