Pasažieri un citi iedzīvotāji, kas spiesti šķērsot Iecavas tiltu uz Jelgavas – Kalnciema šosejas, «Zemgales Ziņām» pauž satraukumu par savu drošību.
Pasažieri un citi iedzīvotāji, kas spiesti šķērsot Iecavas tiltu uz Jelgavas – Kalnciema šosejas, «Zemgales Ziņām» pauž satraukumu par savu drošību.
Valsts darba inspekcijas Zemgales reģionālās inspekcijas vadītājs Valdis Dūms apliecina, ka šo objektu viņš tilta demontāžas laikā apmeklējis jau reizes četras, bet, ņemot vērā reālos apstākļus, darbu izpildītājiem firmai «Latvijas tilti» ir gandrīz neiespējami ko izdarīt.
Margas uzlikt šaurības dēļ nav iespējams. Tilta tuvumā ir apgrūtināta arī pagaidu laipas ierīkošana. Pēc V.Dūma domām, no drošības viedokļa pareizākā izeja ir pilnībā, arī gājējiem, slēgt satiksmi pār tiltu. Valsts darba inspekcijas speciālisti atzīst, ka drošības apsvērumi bija jāņem vērā un jāparedz konkursa dokumentācijā. Šoreiz darbu pasūtītājs – Latvijas autoceļu direkcija – nav bijis savu uzdevumu augstumos.
Latvijas Autoceļu direkcijas Ceļu uzraudzības pārvaldes Jelgavas nodaļas direktore Izolde Liepa stāsta, ka zināmas iespējas uzlabot gājēju drošību tomēr pastāv un tas firmai «Latvijas tilti» norādīts. Proti, gājējus no putekļiem un šķembām iespējams pasargāt vismaz ar plēvi. Tilta būvnieki arī brīdināti, ka laikā, kad pienāk autobuss un pasažieri šķērso tiltu, celtnis nedrīkst darboties. Pēdējais ieteikums gan vērtējams kā nepraktisks, jo pilsētas 12. maršruta autobuss ar dažiem izņēmumiem kursē ik pēc 20 minūtēm un, ik pēc stundas ceturkšņa apturot celtņa darbību, neko daudz nav iespējams paveikt.
I.Liepa arī norāda, ka viņas kompetencē ir ceļu uzturēšana, nevis remonti un projektu konkursi. Par situāciju uz Iecavas tilta viņa informēšot Autoceļu direkcijas Ražošanas pārvaldi, kas ir īstenais projekta pasūtītājs.
Ražošanas pārvaldes tiltu būvinženieris un objekta būvuzraugs Ojārs Gulbis piekrīt, ka situācija nav apmierinoša un saistīta ar ierobežotajiem finansu resursiem. 1999. gadā direkcija varējusi atļauties remontēt 26 tiltus valstī, šogad remontdarbi notiek tikai uz sešiem tiltiem. «Lai veiktu lielāku apjomu, atsevišķiem posmiem iznāk ciest,» atzīst O.Gulbis. Pēc viņa domām, laipa gājējiem būtu vēl nedrošāka. Piemērotākais risinājums būtu atsevišķs kājnieku tilts, bet materiālu apsvērumu dēļ tas nav paredzēts. Projekta dokumentācijā norādīts uz gājēju zonas (no koka izgatavota metru plata un no visām pusēm norobežota pārvietojama gājēju ietve) izveidi. O.Gulbis nākamās nedēļas sākumā apmeklēšot tiltu un pievērsīšot uzmanību gājēju drošības risinājumiem.
