Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības plāns tika izstrādāts kopš 1999. gada jūnija, piedaloties pārstāvjiem no dažādām ministrijām, Latvijas Bankas, zinātniskām iestādēm.
Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības plāns tika izstrādāts kopš 1999. gada jūnija, piedaloties pārstāvjiem no dažādām ministrijām, Latvijas Bankas, zinātniskām iestādēm. Nu tas apstiprināts valdībā.
Stratēģijā definēts ilgtermiņa ekonomiskās politikas mērķis, raksturotas Latvijas ekonomiskās attīstības tendences, vājās un stiprās puses, analizētas attīstības iespējas un riski, formulētas politikas prioritātes un uzdevumi, aprakstīti attīstības iespējamie scenāriji.
Par galveno valsts ekonomiskās politikas mērķi izvirzīta attīstīto valstu dzīves standartiem atbilstoša valsts iedzīvotāju labklājības līmeņa sasniegšana pārskatāmā nākotnē. Lai to īstenotu, Latvijai nākamo 20 – 30 gadu laikā jāsasniedz Eiropas Savienības valstu vidējais iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenis uz vienu iedzīvotāju.
Atkarībā no ārējiem politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, no Latvijas spējas adaptēties šajos procesos un izmantot pašreizējās priekšrocības un iespējas savas attīstības veicināšanai, kā arī no iekšējo politisko, ekonomisko un sociālo faktoru attīstības un mijiedarbības izdalīti dažādi vairāk vai mazāk sekmīgas Latvijas ilgstošas ekonomiskās attīstības scenāriji.
Aktīvā, vēlamā un sekmējamā scenārija īstenošanai jāmaina Latvijas ekonomikā pašlaik dominējošais modelis, ko raksturo lēts darbaspēks un pieejamo dabas resursu izmantošana, tādas produkcijas ražošana, kurai ir maza pievienotā vērtība.
Ņemot vērā ierobežotos dabas resursus, mazās tautsaimniecības jaudas un tirgus apjomu, kā arī nelabvēlīgos demogrāfiskos apstākļus, reālākais tautsaimniecības attīstības ceļš, kas var nodrošināt nepieciešamo IKP pieaugumu, ir zināšanu un augsto tehnoloģiju intensīva izmantošana. Tāpat ekonomikas modeļa akcenti ir jānobīda no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku.
Stratēģijā uzsvērts, ka ir jāsamazina reģionu sociāli ekonomiskā disproporcija un jāpaaugstina to attīstības iespējas. Ekonomiskās politikas kontekstā palielinās investīciju nozīmīgums izglītībā, zinātnes attīstībā, veselības aprūpē.
Taču Latvijai iespējams virzīties arī pēc (gan nevēlama un novēršama) stagnācijas scenārija, kad galvenie stratēģiskie uzdevumi tiek īstenoti neapmierinoši sakarā ar vājo priekšrocību un iespēju faktoru izmantošanu, līdzšinējo trūkumu saglabāšanos un risku realizēšanos. Tādā gadījumā saglabāsies vai pat palielināsies atpalicība no attīstītajām Eiropas valstīm.
