No 7. līdz 21. jūnijam divdesmit kareivju no Hoenmelzenas 13. Zenītlielgabalu pulka oberštābsfeldfēbeļa J.Randlingera vadībā atbalstīja Vācu kritušo karavīru apbedījumu aprūpes organizāciju un tās partnerorganizāciju Latvijā – Brāļu kapu komiteju.
No 7. līdz 21. jūnijam divdesmit kareivju no Hoenmelzenas 13. Zenītlielgabalu pulka oberštābsfeldfēbeļa Jozefa Randlingera vadībā atkārtoti atbalstīja Vācu kritušo karavīru apbedījumu aprūpes organizāciju un tās partnerorganizāciju Latvijā – Brāļu kapu komiteju, veicot karā kritušo kareivju apbedījumu apkopi.
Viņi saņēma palīdzību no Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA), kas kareivjus nodrošināja ar pajumti un uzturu. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad vienības rīcībā bija sadarbības virsnieks un daži kareivji no NAA, lai kopīgi ar moto «Darbs mieram» pabeigtu jau1999. gadā iesāktos un starplaikos turpinātos darbus karavīru kapos Jelgavā. Kopš 1999. gada abu valstu bruņotie spēki aktīvi atbalsta Vācu kritušo karavīru apbedījumu aprūpes organizācijas un Brāļu kapu komitejas darbu, kas saistīts ar karavīru kapu uzturēšanu un apkopi, kā arī ar kritušo pārapbedīšanu un jaunu karavīru kapu ierīkošanu, nodrošinot kopīgas darba vienības ar personālu un tehniku. Pirmos šāda veida darbus toreiz veica kareivji no Vācijas 13. Zenītlielgabalu pulka ciešā sadarbībā ar NAA.
Vienības darbs sākās ar oficiālajiem pasākumiem 9. jūnijā. Kopā ar vienībā iesaistītajiem latviešu karavīriem, virsleitnantu Ediju Utmani un leitnantu Aivi Mirbahu kareivji no Hoenmelzenas piedalījās vainagu nolikšanā Rīgas Brāļu kapos, kā arī pārstāvēja bruņotos spēkus vācu kareivju piemiņas vietas iesvētīšanai Rīgas Meža kapos un jaunu vācu kareivju kapu iesvētīšanā Piņķos. Iesvētīšanas ceremonijas ietvaros tika pārapbedītas pirmās divpadsmit kritušo vācu kareivju mirstīgās atliekas.
No 11. jūnija karavīri strādāja Jelgavā Miera kapos, kuros līdzās vācu kareivjiem ir apbedīti arī abos pasaules karos kritušie latviešu un krievu kareivji. Kareivjiem, kas veica aprūpes darbus, brīvprātīgi ziedojot tiem daļu no sava atvaļinājuma, bija paredzēta visai plaša programma. Paralēli noslēguma darbiem novadgrāvju ierīkošanā tika uzcelts arī jauns kapsētas teritorijas daļējs nožogojums un pilnībā pabeigta ieejas daļa. Divi koka tilti savienos latviešu un vācu karavīru kapu daļas. Bez tam apbedījumu sakopšanas darbos iesaistītie no jauna ierīkoja ceļu, kas ved no kapsētas ieejas uz apbedījumu vietām. Darbus pabeidza, uzliekot jaunus kapu krustus. «Veicamie darbi prasa daudz laika un spēka,» tā saka vācu karavīru vienības vadītājs oberštābsfeldfēbelis Jozefs Randlingers. Atbalstu karavīri no Hoenmolzenas saņēma no saviem biedriem NAA, kurus vada leitnants Aivis Mirbahs un kuri pilnībā iekļāvušies darba procesā. «Mums ir ļoti laba sadarbība ar latviešu kolēģiem,» uzsver J.Randlingers. Kopumā Miera kapsētā Jelgavā strādā 25 karavīri. Apbedījumu sakopšanas darbi noslēdzas 20. jūnijā ar kopīgu vainaga nolikšanu un piemiņas brīdi visiem dažādajos karos kritušajiem kareivjiem. Nākamajā dienā vācu karavīri atgriezās Vācijā.
Brīvajā laikā, kura gan bija visai maz, viņiem bija iespēja Hanzas dienu laikā tuvāk iepazīt Rīgu. Programmā bija Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja apmeklējums, kā arī ekskursija uz Siguldu un Jūrmalu, NAA apmeklējums, lai iepazītos ar mācību uzdevumiem, apskatītu mācību aprīkojumu un sacenstos sportā ar NAA karavīriem.
Dažiem kareivjiem, kas 1999. gadā pirmo reizi ieradās Rīgā, šīs vasaras darbi paliks atmiņā īpaši, jo viņi būs varējuši sekmīgi pabeigt 1999. gadā pašu iesākto un svinēt atkalredzēšanos ar saviem latviešu kolēģiem.
Materiālu sagatavoja Vācijas Militārā atašeja štābs
