Jelgaviņa smuka muiža, par visām muižiņām. Manuprāt, šodien tā diezin vai varētu dziedāt, jo netīrība, nolaidība un noziedzība atradusi mājokli arī mūsu pilsētā.
Jelgaviņa smuka muiža
Par visām muižiņām.
Manuprāt, šodien tā diezin vai varētu dziedāt, jo netīrība, nolaidība un noziedzība atradusi mājokli arī mūsu pilsētā. Visvairāk sāp sirds par to, ka zūd mūsu kultūras mantojums. Peļņas interesēs zagļi aiznes daļu no Ādolfa Alunāna pieminekļa, un tā nonāk krāsaino metālu pieņemšanas vietā. Domāju, ka policijai gan būtu jāzina visas šīs legālās un puslegālās vietas un stingri tās jāpārbauda vai arī jāslēdz. Rīgā nesen tika nozagtas divas tēlnieces Vijas Mikānes bronzas skulptūras, un atrada tās pavisam netālā pieņemšanas vietā.
Otra lieta – Jelgavas apgaismojums. Nepieciešams izgaismot visas vietas, kur ir mākslinieciskās vērtības. Tad zagļiem būtu grūti netraucētiem pastrādāt savus tumšos darbus.
Un trešā lieta – gaužām prozaiska, tomēr tā ir un paliek pirmā pilsētas vizītkarte. Abas galvenās Jelgavas tualetes (autoostā un dzelzceļa stacijā) ir neapmierinošā kārtībā. 10. jūnijā bija iebraukuši Austrālijas latvieši. Par autoostas tualeti viņi pateica īsi un trāpīgi – cūku kūts. Maksa gan tāda pati kā labi sakoptās Rīgas tualetēs. Bet dzelzceļa stacijas tualete ir vēl nesakoptāka.
Vasara – tūristu laiks. Tā gribas, lai visi ciemiņi priecātos par mūsu mākslas vērtībām (tumsā izgaismotām), būtu apmierināti ar tīrību un kārtību Jelgavā.
Jelgavas Latviešu biedrības valdes vārdā – Liliana Štauere
