Pirmsjāņu noskaņā Zemkopības ministrijā preses konferencē zemkopības ministrs Atis Slakteris informēja par aktualitātēm lauksaimniecībā.
Pirmsjāņu noskaņā Zemkopības ministrijā preses konferencē zemkopības ministrs Atis Slakteris informēja par aktualitātēm lauksaimniecībā – vizīti Krievijā, sarunām ar Eiropas Savienību (ES), SAPARD programmu un konferences «Mūsdienu Latvija un zemnieks» anketēšanas rezultātiem.
Analizējot neseno vizīti Krievijā un tikšanās ar vicepremjeru un zemkopības ministru Alekseju Gordejevu rezultātus, Atis Slakteris uzsvēra Krievijas ieinteresētību sadarbībā. Sarunās Krievijas puse izrādījusi interesi par Latvijas zemes reformu un pieredzi sarunās ar ES. Ministrs saņēmis ielūgumu uz Krievijas pārtikas izstādi un domā, ka tajā, lai iegūtu jaunus sadarbības partnerus, jāpiedalās arī Latvijas uzņēmējiem. Viņš iesaka izrādīt lielāku interesi par iesaistīšanos Krievijas rīkotajos konkursos par pārtikas produktu piegādi rezervei.
12. jūnijā oficiāli tika atklāta ES un Latvijas pirmsiestāšanās sarunu sadaļa lauksaimniecībā. Pašlaik tiek apspriesti veterinārmedicīnas un higiēnas jautājumi, bet politiski «jūtīgākos» jautājumus, tādus kā atbalsta maksājumi, plānots izskatīt nākamajā gadā.
Sarunās ar ES par SAPARD strukturālā fonda līdzekļiem Latviju apsteigusi Igaunija. Taču ministram izdevies mobilizēt Zemkopības un citu ministriju ierēdņus, un tā rezultāts ir 27. jūnijā Briselē plānotā Lauku atbalsta dienesta un Valsts kases prezentācija. A.Slakteris sola rīkoties, lai Latvijas zemnieki SAPARD līdzekļus varētu saņemt pēc iespējas ātrāk. «No mūsu puses ir izdarīts viss iespējamais, procesā iesaistot arī premjeru.
Viņš pozitīvi vērtē jūnija sākumā Bulduros notikušo konferenci «Mūsdienu Latvija un zemnieks» un sniedza īsu ieskatu dalībnieku anketēšanas rezultātos. Tie liecina, ka par Zemkopības ministrijas darbu labi informēti ir 42%, bet apmierinoši – 48% aptaujāto. 79% respondentu uzskata, ka ministrijas darbs aizvadītajā gadā ir uzlabojies. Kā pagājušā gada lielākos ministrijas sasniegumus aptaujātie nosauc hektārsubsīdiju ieviešanu, graudu intervenci un sarunas ar lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām. Galvenie nepaveiktie darbi ir SAPARD līdzekļu kavēšanās, nodokļu atvieglojumu trūkums lauksaimniecībā un par maz noslēgtas robežas, kas ļauj ieplūst importa produkcijai. 59% aptaujāto nākotnē sagaida savu ienākumu palielināšanos, bet 36% to negaida. 57% dalībnieku balsotu par iestāšanos ES, bet 25% – pret.