Celulozes rūpnīcas celtniecības projekts ir iegājis jaunā fāzē. Tas tika aizsākts pirms septiņiem gadiem un nu jūnija sākumā nodots sabiedrības izvērtēšanai, tā ka ir paredzams, ka bez «šķēpu laušanas» šoreiz neiztiks.
Celulozes rūpnīcas celtniecības projekts ir iegājis jaunā fāzē. Tas tika aizsākts pirms septiņiem gadiem un nu jūnija sākumā nodots sabiedrības izvērtēšanai, tā ka ir paredzams, ka bez «šķēpu laušanas» šoreiz neiztiks. Patlaban svarīgi detalizēti iepazīt arī potenciālo investoru – Somijas uzņēmuma «Metsaliitto» un Zviedrijas «Sodra» – piedāvājumu, kā arī viedokli. Savs vārds būs sakāms arī Latvijas valdībai un Ekonomikas institūtam, kritiski izvērtējot projekta izdevīgumu Latvijas valstij.
Kā zināms, potenciālie investori, kuri rūpnīcas celtniecībā ir gatavi ieguldīt līdz 500 miljoniem latu, pieprasīja Latvijas valdībai iekļaut projektā 40% no valsts mežu platībām, par saviem līdzekļiem noteikt attīstītu infrastruktūru, kā arī nodokļu atlaides vismaz 10 gadus, tādējādi garantējot rūpnīcas darbības nepārtrauktību un efektivitāti. Pret mežu nodošanu rūpnīcas rīcībā savukārt skaļi protestēja kokrūpnieki, jo šāda rīcība izkropļotu koksnes tirgu, mainītos koksnes cena, kā rezultātā mazie kokrūpnieki nonāktu bankrota priekšā. Valdība šajā pozīcijā parādīja stingru attieksmi un paziņoja, ka Latvija savu daļu rūpnīcas kapitālā nodrošinās ar naudas līdzekļiem apmēram 71 miljonu latu apmērā. Iespējams, ka šajos jautājumos drīzā nākotnē varētu tikt panākti jauni kompromisi, jo projekts neapšaubāmi ir «interesants» gan investoriem, gan Latvijai.
Ekonomiskie aspekti
Latvijas valdības galvenais arguments par labu celulozes rūpnīcas celtniecībai ir uzlabot valsts ekonomiskos rādītājus – augs nacionālais kopprodukts, attiecīgi palielināsies naudas ieplūde un ieņēmumi no nodokļiem.
Tāpat tiks radītas jaunas darbavietas, jo projektā ir paredzēts, ka celulozes rūpnīcā tiks nodarbināti 630 strādājošie, no kuriem 570 būs vietējais darbaspēks, bet 60 – ārvalstu darbinieki, galvenokārt vadošie speciālisti. Bez tam vēl lielāks nodarbināto skaits būs gan pašas rūpnīcas celtniecībā, gan tās infrastruktūras izveidē.
Savukārt valsts institūciju aprēķiniem nepiekrīt Ekonomikas institūts, uzskatot, ka Latvijas ieguvums būs minimāls, lielākā daļa līdzekļu izplūdīs ārpus valsts. Jāpiezīmē, ka no projektētās rūpnīcas 33% pieder Zviedrijas kompānijai «Sodra Group», bet 34% Somijas «Metsaliitto Group». Savukārt «Metsaliitto Group» pieder papīra rūpnīcas, un pusi no saražotās celulozes ir plānots pārdot tām. Ja tas tiks darīts par zemākām cenām, peļņa aizplūstu pie papīra ražotājiem.
Ja valdība piekritīs pieprasītajiem nodokļu atvieglojumiem uz 10 gadiem, un visticamāk, ka tas arī tiks darīts, jo attiecībā uz investīcijām to pieprasa likumdošana, Latvija atsakās no vienīgā tiešā ienākuma budžetā.
Aptuveni pirms divām nedēļām tika uzsākts jauns celulozes rūpnīcas ekonomiskais novērtējums, lai noteiktu tās ietekmi uz tautsaimniecību atbilstoši pašreizējai ekonomiskajai situācijai. Šis novērtējums būs jau trešais projekta laikā un balstīsies uz iepriekš veiktajiem pētījumiem, jaunākajiem rādītājiem, kā arī nozares attīstības tendencēm. Novērtējums skaidrāk uzrādīs iespējamos ieguvumus un zaudējumus un būs svarīgs valdībai aktuālo jautājumu izvērtēšanā un savas pozīcijas noteikšanā attiecībā uz nodokļiem un finansēm pirms projekta tālākas virzības. To veiks Lielbritānijas konsultāciju kompānija «LTS International», un ir plānots to pabeigt līdz šā gada jūlija beigām.
Vai projekts apdraud vidi
Būtiska loma tam, vai projekts vispār tiks realizēts, būs pētījuma «Par potenciālo ietekmi uz vidi» rezultātiem. Saskaņā ar likumdošanu Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs ir izveidojis speciālu pētījumu programmu, kurā ir iekļauti visi būtiskie ar vidi saistītie jautājumi. Pētījumu veiks specializētais uzņēmums «Estonian, Latvian and Lithuanian Enviroment», kas pēc tam rezultātus iesniegs atpakaļ birojam. Tos savukārt izvērtēs biroja speciālisti un pieaicinātie eksperti. Viens no galvenajiem pētījuma uzdevumiem būs izvērtēt rūpnīcas ietekmi uz Daugavu un dzeramo ūdeni. Paredzams, ka pētījums ilgs aptuveni gadu, un, kā jau minēju, būs ļoti svarīgs, lai projekts vispār tiktu realizēts.
Arī Vides aizsardzības klubs plāno vairākas akcijas pret rūpnīcas celtniecību. Tas ir pārliecināts, ka rūpnīcai būs negatīva ietekme uz vidi, jo, piemēram, koksnes balināšanai tiek plānots izmantot hlora dioksīdu, kas ir vislētākā un arī videi viskaitīgākā metode. Pēc Vides aizsardzības kluba aprēķiniem, ķimikāliju daudzums, kas tiks patērēts, būs aptuveni viens vilciena sastāvs dienā.
Kādēļ šie jautājumi ir aktualizējušies tieši tagad? Saskaņā ar projekta grafiku šā gada vasarā ir plānots starp investoriem un Latvijas valdību parakstīt projekta īstenošanas līgumu, kurā būs noteikti investīciju, finansu un nodokļu atvieglojumi. Un jau nākamā gada beigās būs jāpieņem galīgais lēmums par rūpnīcas būvniecību, kas būs lielākais investīciju ieguldījums Latvijas vēsturē un, iespējams, arī tuvākajā nākotnē.
