Ir atklāts, ka Jelgavas rajona Svētes pagastā meža masīvā starp Platoni un Jēkabniekiem ligzdo ūpis. Tas ir visai rets putns, un tāpēc šis atklājums ir īpaši nozīmīgs.
Ir atklāts, ka Jelgavas rajona Svētes pagastā meža masīvā starp Platoni un Jēkabniekiem ligzdo ūpis. Tas ir visai rets putns, un tāpēc šis atklājums ir īpaši nozīmīgs.
Kā pastāstīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības Jelgavas reģionālās grupas dalībnieks Aigars Kalvāns, 1992. gadā ūpja ligzda esot atrasta netālu no Ķemeriem, bet 1996. gadā kāds autobraucējs notriecis ūpi pie Kalnciema, putns pēc tam aizlidojis. Tomēr šie atklājumi nav bijuši īpaši droši un nav apstiprināti.
«Es pats Svētes pagastā ūpi redzēju lidojam, un varēja saprast, ka viņš tur uzturas,» atzīst A. Kalvāns.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība kādu retu sugu izvēlas par gada putnu, pagājušajā gadā tā bija ķīvīte, šogad ir ūpis.
Ūpji ir pirmās grupas īpaši aizsargājamā putnu suga. To aizsardzībai tiek izveidots 20 – 40 hektāru liels mikroliegums. Vienlaikus ap mikroliegumu top arī buferzona ar mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem līdz 250 m rādiusā ap ligzdu, bet ar nosacījumu, ka buferzonas un mikrolieguma platība kopā nepārsniedz 50 hektāru.
Ūpis ir pūču dzimtas nakts putns, 60 – 75 centimetrus garš, spārnu izpletums sasniedz 160 – 188 centimetrus, svars 2 – 4 kilogrami. Ūpis ligzdo uz zemes, parasti vidēja vecuma priežu masīvos, ligzdas vietu izvēloties zem nelielas eglītes. Olu dēšanas un perēšanas laiks – no 10. aprīļa līdz 20. jūnijam, bet mazuļu laiks – no 20. maija līdz 10. augustam. Nezinātājiem bieži vien gadās sajaukt ūpi ar biežāk izplatīto ausaino pūci, kas pēc izmēriem ir krietni mazāka.
Latvijā ir nosacīti divas populācijas – Gaujas baseina, kur ūpis ligzdo smilšakmens atsegumu alās, un urbanizētā jeb pilsētas populācija, kas barojas pilsētu izgāztuvēs ar žurkām un tur mītošajiem putniem.
Ūpis ēd gandrīz visu: savus «radiniekus» – pūces, tāpat arī žurkas, pat palielus putnus, piemēram, vistu vanagus, ēd arī maitu.
