Biežie gadījumi, kad suns uzbrūk un savaino cilvēku, galvenokārt liecina par to, ka pašlaik Latvijā suņi tiek nepareizi dresēti, kā arī drošībsargājošās iestādes pienācīgi nekontrolē suņu un kaķu turēšanas noteikumu ievērošanu.
Biežie gadījumi, kad suns uzbrūk un savaino cilvēku, galvenokārt liecina par to, ka pašlaik Latvijā suņi tiek nepareizi dresēti, kā arī drošībsargājošās iestādes pienācīgi nekontrolē suņu un kaķu turēšanas noteikumu ievērošanu, uzskata Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece.
Pēdējais gadījums, kas izskanēja visā Latvijā, notika trešdien Rīgā, kad deviņgadīgu zēnu daudzstāvu mājas liftā smagi sakoda suns. Uzbrukuma rezultātā zēns guva smagas sejas traumas, un pēc vairāku stundu operācijas viņam uzlika vairāk nekā 30 šuves. Pēc šā traģiskā notikuma tika paziņots, ka uzbrucējs ir tajā pašā mājā dzīvojoša saimnieka bulterjers. Ņemot vērā iedzīvotāju sniegtās ziņas, jau vakar zemkopības ministrs Atis Slakteris uzdevis ministrijas speciālistiem nekavējoties sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu, kas aizliegtu Latvijā turēt šīs un citu bīstamu šķirņu suņus. Savukārt Ministru prezidents Andris Bērziņš nekavējoties uzdos noskaidrot, kā cīņas suņu turēšana tiek regulēta citur, un sagatavot priekšlikumus jautājuma izskatīšanai valdībā.
Par amatpersonu plāniem sašutusi ir Latvijas Kinoloģiskā federācija. Tās prezidente Vija Klučniece informē, ka jau tuvākajā laikā iesniegs Rīgas Domei vēstuli ar prasību neierobežot bulterjeru šķirnes suņu populāciju Latvijā «nepierādītu uzbrukumu» dēļ. «Ziņām» viņa pauda izbrīnu par to, ka Ministru prezidents un zemkopības ministrs ceturtdien vienojušies par bulterjeru šķirnes ierobežošanu Latvijā, pat nenoskaidrojot Kinoloģiskās federācijas viedokli un nepieprasot informāciju par šo šķirni. Viņa apšauba, ka zēnu sakodis tieši bulterjers, jo šīs šķirnes dzīvnieki, ja vien viņiem neuzbrūk vai kā citādi nedara pāri, patiesībā esot ļoti miermīlīgi un mīlot bērnus. To apliecinot arī kāds gadījums šogad, kad uz patversmi kādas personas atveda bulterjera kucīti, skaidrojot, ka no suņa ir jāatsakās, jo tas esot pārāk labsirdīgs un neuzbrūkot cilvēkiem.
V.Klučniece uzskata, ka, visticamāk, uzbrucējs ir bijis pitbulterjers, ko nesterilizētu vai nekastrētu ļoti daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā, ir aizliegts turēt. «Bulterjeru cilvēki ļoti bieži mēdz jaukt ar pitbulterjeru, kas ir cīņas suns, un to vairošana ir atļauta tikai tajās valstīs, kur atļautas suņu cīņas, piemēram, Amerikā. Tas gan nenozīmē, ka Latvijā pitbulterjeri netiktu pavairoti nelikumīgi. Pašlaik valstī ir vairāk nekā simts pitbulterjeru, no kuriem vismaz deviņdesmit suņu nav kastrēti vai sterilizēti. Tas tādēļ, ka arī Latvijā ir pagrīdes organizācijas, kas rīko nežēlīgās suņu cīņas un ar tām pelna lielu naudu,» tā V.Klučniece.
Komentējot Ministru prezidenta un zemkopības ministra paziņojumus par bulterjeru aizliegumu, viņa atzīst, ka labāk būtu, ja beidzot tiktu izskatīts Kinoloģiskās federācijas pērn iesniegtais priekšlikums ieviest obligāto psiholoģisko testu bulterjeriem: «Jau tagad visiem federācijas suņiem, kuru masa pārsniedz 25 kilogramus, tiek veikta psiholoģiskā pārbaude. Ja dzīvnieks pārbaudi divas reizes nav izturējis, var secināt, ka tam ir tieksme uz agresiju un to atstāt sabiedrībā var tikai pēc kastrēšanas vai sterilizēšanas. Tomēr joprojām ir ļoti daudz klubu, kas pieņem šādus izbrāķētus suņus un nodarbojas ar to vairošanu, pat izsniedz ciltsrakstus. Latvijā noteikumi tiek ignorēti, ko spilgti apliecina kāds Salaspils policists, kas iegādājies pitbulterjeru un pat nedomā par tā kastrāciju.»
Savukārt Rīgas Domes Vides komitejas priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ir pavēstījis, ka pirmām kārtam iedzīvotāji būtu jāinformē par mājdzīvnieku turēšanas noteikumiem un jāievieš stingrāki sodi par to neievērošanu. «Negadījums nekad nenotiktu, ja suņa saimnieks ievērotu noteikumu uzlikt sunim uzpurni un turēt viņu pusotra metra garā pavadā,» tā amatpersona.
Šogad arī Jelgavā ir bijuši vairāki gadījumi, kad suns uzbrūk cilvēkam, – galvenokārt cietuši pastnieki un bērni. Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas darbinieki atzīst, ka pēdējais gadījums, kad suns uzbrucis cilvēkam, notika Jāņos. Meitene savam mīlulim, ar ko līdz tam bieži bija spēlējusies, vēlējās uzlikt svētku vainagu, bet dzīvnieks reaģēja agresīvi un bērnu sakoda. Mediķi atzīst, ka Jelgavā un rajonā visbiežāk cilvēkus sakož bezšķirnes suņi, kas nav īpaši dresēti, – dzīvnieks vai nu ir vienkārši dumjš, vai arī no kaut kā sabīstas, tādēļ aizsargājoties uzbrūk.
Tomēr līdz šim Jelgavas tiesā nav vērsusies neviena persona, kas būtu sakosta, – vismaz tādu neatcerējās tiesas priekšsēdētājs Alberts Kokins. Ir bijis tikai viens gadījums, kad tiesā vērsās kāda sieviete, kas bija neapmierināta ar administratīvās komisijas noteikto sodu. Toreiz tiesa komisijas lēmumu atstāja bez izmaiņām un sievietei par suņu un kaķu turēšanas noteikumu pārkāpumu bija jāsamaksā soda nauda.
Jelgavas Dome informē, ka šajā gadā ir sastādīti 30 administratīvo pārkāpumu protokoli par suņu un kaķu turēšanas noteikumu pārkāpumiem. No tiem seši bijuši par to, ka suns ir kādu sakodis, piecos gadījumos no suņa cieta cilvēks, bet vienā – kaķis. Personai, kuras suns ir kādu sakodis, var uzlikt administratīvo sodu no 25 līdz 50 latiem, bet par citiem pārkāpumiem sods ir no desmit līdz divdesmit latiem.
