Nu ko, spožactiņ, gribi ārā? Nekā nebūs, šoreiz neiznāks. Mēs dodamies Jāņus svinēt, bet tev būs vien jāpaliek mājās.
Nu ko, spožactiņ, gribi ārā? Nekā nebūs, šoreiz neiznāks. Mēs dodamies Jāņus svinēt, bet tev būs vien jāpaliek mājās. Esi rātns, neskrien bez jēgas, neapdauzi asti gar režģiem, tā tev vēl noderēs. Varbūt, jo brīvībā tu taču nekad netiksi, un, ja arī tiktu, tu taču neprastu uzvesties.
Es skatos uz tevi un domāju, ka daudziem cilvēkiem apstākļi nemaz neatšķiras no tavējiem. Ņemsim par piemēru jelgavniekus. Es neko nesaku par dzīvokļiem, tie ir vienādi visur, un to estētiskais noformējums pilnībā ir atkarīgs no īpašnieka gaumes un rocības. Es tagad domāju par Jāņu svinēšanu. Sieriņu gribi? Ak, tu kārumnieks. Vetārsts teica, ka tev nedrīkst dot visādus baudēdienus, jo tad tu kasies un sabojā ādu. Nezinu, kas ir sliktāk – dzīvot būrī, ēst kārumus un kasīties, vai ēst derīgu pārtiku, mūžīgi ostīt gaisu, gribēt nedabūjamo, bet toties nekasīties.
Tieši tāpat kā jelgavniekiem. Domā, ka viņi negrib Jāņus svinēt? Grib, bet neviens kopālīgošanu neorganizē. Tu domā, ka es zinu, kam tas pilsētā ir jādara? Pagastos to organizē kultūras namu direktori. Un tici vai ne, bet izdodas lieliski. Nemaz nav vajadzīgi radi vai draugi. Pilnīgi pietiek ar cilvēciskās kopības apziņu. Skaties, kā šodien līst, bet es iešu uz parku. Tur būs līgošana, pašdarbnieku koncerts, siera ēšana, alus dzeršana un danči līdz rīta gaismai. Suminās populārākos pagasta Jāņus, balvas dos, pagasta priekšsēdētāja kaut ko labu pateiks saviem ļaudīm. Tā, lūk. Arī ugunskurs būs, liels un sprakšķošs. Tantiņas runā, ka vietējā bufete darbosies. Tu taču saproti, ka tevi es nevaru ņemt līdzi. Būs vien, spulgactiņ, jāpaliek mājās. Tāpat kā jelgavniekiem. Es jau zinu, tu esi viltīgs un teiksi, ka jelgavnieki ir cilvēki un viņiem ir iespēja pašiem kaut ko izdomāt. Protams, es nemaz to nenoliedzu, bet vai tad tu arī nevari kaut ko izdomāt? Realizē taču kaut kādu žurkas sapņu brīvību un paskraidelē no pirmā «stāva» uz otro un atpakaļ. Fiziskas kustības nāk par labu veselībai. Ko tu saki? Tāpat kā jelgavniekiem? Nē, tā es neteicu, bet tu tomēr esi gudrinieks.
Paliec sveiks līdz rītam, vecīt, siers tev ir, alu ielēju, skraidīt tu vari, bet es eju Jāņus svinēt, mēģināšu pat papardes ziedu meklēt. Slikti, ka joprojām līst. Visas zāles, lapas un krūmi būs samirkuši. Laikam tomēr man neizdosies to papardes ziedu atrast. «Tāpat kā jelgavniekiem.» Joks tu tāds! Man tikai šķita, vai tu tiešām ko teici?
