«Nemirstiet, nemirstiet, nava rūmes kapsētā…» (Sena rituāla latviešu bēru dziesma).
«Nemirstiet, nemirstiet, nava rūmes kapsētā…»
(Sena rituāla latviešu bēru dziesma.)
Mēs, jelgavnieki, esam dažādu tautību un reliģisko pārliecību cilvēki. Starp mums ir gan luterāņi, katoļi, vecticībnieki, pareizticīgie, musulmaņi, gan arī pārliecināti ateisti. Bet katra cilvēka dzīvē pienāk brīdis, kad dzīves ceļš noslēdzas. Lielākā daļa Austrumu pasaules iedzīvotāju pēc nāves tiek sadedzināti. Arī mūsu tālie senči pazina ugunskapus,
taču Latvijā kremācija nav populāra. Tāpēc šoreiz – par pilsētas kapiem, kas visiem aizsaulē aizgājušajiem tuviniekiem ir kopēji, un Kapu saimniecību, kas tos apsaimnieko.
Nerunājot par dažādību izvadīšanas tradīcijās un parašās, atbildība par kapu
teritoriju labiekārtošanu, uzraudzīšanu un plānošanu ir uz viņu pleciem.
Pagātnes liecības
Daudzas vēsturiskas kolīzijas skārušas mūsu Jelgavu, kā piemiņu atstādamas aiz sevis arvien jaunas un jaunas kapu rindas. Par sveštautiešu iebrukumiem un vēstures dekorāciju nomaiņu liecina dažādos laikos un karos kritušo zviedru, krievu, vācu, angļu karavīru kapi. Veidodami pasaules vēsturi, viņi kļuvuši par pilsētas vēstures sastāvdaļu.
Diemžēl pēdējais karš ne tikai sagrāva un nopostīja Jelgavu, bet iznīcināja pilsētas vēstures arhīvus. Tos atjaunot būs grūti un laikietilpīgi, bet daļu – neiespējami.
Kopā ar iekarotājiem 18. gs. sākumā pilsētu pārstaigāja Lielais Mēris, aiznesdams līdzi vairāk nekā pusi pilsētas iedzīvotāju dzīvību. Tad arī radās Mēra kapi, ko pilsēta trīssimt gadu laikā jau piemirsusi (tie atradās tagadējās Speciālās skolas teritorijā).
No 1773. gada, kad Latvijā aizliedza apbedīt baznīcās, tām blakus sāka veidoties kapsētas, kur tika veikti individuālie apbedījumi. Vecākās kapsētas pilsētas teritorijā bija kapi pie Reformatoru (Kalvinistu) baznīcas (tagadējās 3. pamatskolas sporta laukums un piebūve, kur atrodas aktu zāle). Trīs kapsētas atradās Jāņa ielas apkaimē, un tās tika slēgtas samērā nesen – 50. gadu vidū: Romas katoļu kapi, Literātu kapi (blakus Jāņa kapiem, otrā pusē Kalves jeb Šauļu šosejai) un Pareizticīgo kapi. Annas kapi izveidojās pie baznīcas, un tur tika glabāti dievanama aizgādībā atstātās nabagmājas iemītnieki (tā sauktie «nabagu kapi»).
Esam jau pieraduši, ka ik pa laikam, pilsētā izbūvējot komunikācijas, tiek atrastas nezināmas apbedījumu vietas. Tas liek domāt, ka ne tikai pilsētas tagadējie parki (Alunāna, Stacijas parks) ir bijušās apbedījumu vietas.
Cilvēkam ir raksturīgs nežēlīgs prakticisms, un tāpēc kinoteātra «Zemgale» fasādes apšūšanai tika izmantots materiāls no likvidētajos kapos (Dzirnavu ielas jeb Kapu ielas apkaimē) noņemtajiem kapu pieminekļiem. Kāds virsnieks tos licis iemūrēt pat savas privātmājas pamatos… Tikai daļa no kapu pieminekļiem blakus pašai baznīcai ir saglabājusies. Bet pavisam nesen, izbūvējot Pareizticīgo baznīcas pagalma daļu, desmitiem kapu plākšņu tika aizvestas un novietotas LLU parka teritorijā. To turpmākais liktenis man nav zināms.
Kapi – kultūras sastāvdaļa
Likvidējot pilsētas vecos kapus, ir gājusi bojā arī daļa no vēsturiski un mākslinieciski nozīmīgākajiem kapu pieminekļiem, piemiņas plāksnēm un mazajām arhitektūras formām. Diez vai kāds vairs zinās parādīt, kur, piemēram, atdusas Pavasaru Jānis (rakstnieks, publicists, mācītājs, «Jauno Latviešu Avīžu» redaktors, Latviešu biedrības priekšnieks) un daudzi, daudzi citi, kuru vārdi uz visiem laikiem iegājuši Latvijas vēsturē, bet kuru pīšļus ik dienu minam kājām…
Vecākie kapu pieminekļi pilsētas kapos datēti galvenokārt ar 19. gs. sākumu, kad sāka plānveidīgi izmantot jaunās kapsētas.
Meža jeb Nikolaja kapi
Nikolaja kapus dibināja un aprūpēja bijusī Sv. Nikolaja draudze. Šajos kapos pārapbedīts arī draudzes prāvests Reinhards, kuru noslepkavoja un viņa mājas pagalmā Kļavu ielā apraka sarkanarmieši.
Meža kapi ir īsta mākslas darbu krātuve. Tur atrodami arī vairāki lieliski gadsimta sākuma stilā zviedru granītā veidoti «Kurau» firmas (Rīga) pieminekļi. Jelgavā darbojušās Brauera un Ziediņa darbnīcas, kuru darinātie pieminekļi neatpaliek no slavenās firmas darbiem. Turpat blakus ar 1913. gadu datētā granīta obeliskā dziļas pēdas atstājušas lodes. Un atliek tikai minēt, kad un kāpēc šajos kapos skanējuši šāvieni…
Mūsu novadnieces tēlnieces Rasas Kalniņas – Grīnbergas veidotie pieminekļi komponistam Rūdolfam Šteinam un Visvaldim Kalnciemam ievērojami ar mākslinieciskumu un lakonismu. Kapos klusi un dziļi traģiski slienas neliels tēlnieces veidotais piemineklis Birutai Lejiņai – Lagzdiņai un viņas dēliņam, kuri gāja bojā 1969. gadā gāzes eksplozijā Raiņa ielā.
Labi sakopti un aprūpēti kapos ir Pirmajā pasaules karā kritušo angļu karavīru kapi centrālajā kapsētas daļā blakus baznīciņai – kapličai.
Kapi – vēstures pieminekļi
Jelgavas kapsētās atrodas nozīmīgi mākslas un kultūrvēsturiskie pieminekļi, daudzu Latvijā ievērojamu cilvēku atdusas vietas, kā arī vairākas pasaules karos un represijās bojā gājušo piemiņas vietas. Šis kultūras mantojums ir jāapzinās un jāsaglabā, jo tas veido neatņemamu daļu no mūsu vēstures bagātībām. Kara laikā un sociālisma gados daudz kas ir neatgriezeniski zaudēts, un atjaunot vēstures materiālus nav viegli. Lai to izdarītu, jāvāc detalizēts informatīvais materiāls par šo objektu atrašanās vietu, māksliniecisko un vēsturisko nozīmi, kā arī jārūpējas par tā pieejamību plašākam sabiedrības lokam, tai skaitā mūsu ārzemju tautiešiem, kas aktīvi interesējas par savu tuvinieku atdusas vietām.
Tā kā pilsētas arhīvu materiāli iznīcināti Otrā pasaules kara laikā, mirušo reģistrācija atsākta tikai 1955. gadā, taču šie materiāli nesniedz ziņas par apbedījumu atrašanās vietu kapsētā. No 1983. gada tiek veikti ieraksti speciālās kapu grāmatās, kur uzrādīta arī kapa vietas atbildīgā persona. Pašlaik šīs personas slēdz līgumus ar Kapu saimniecību.
Mūsu pilsētas teritorijā divos pasaules karos krituši un apglabāti vairāku tautību karavīri. Angļu, krievu, vācu cīnītāji ir raduši savu pēdējo atdusas vietu Brāļu kapos, ko sakopj un piemiņas zīmes tajos atjauno šo valstu karavīru apzināšanas un piemiņas vietu sakopšanas biedrības.
Miera kapsētas apkaimē apskatāma Latvijas pagājušā gadsimta vēsture: 1905. gadā kritušo strādnieku piemiņas vieta Pirmā pasaules karā kritušo un gūstā mirušo dažādu tautību karavīru piemiņas vieta, Latvijas brīvības cīņās kritušo Brāļu kapi, 15. maija skolas lazaretē mirušo latviešu leģionāru atdusas vieta, krievu gūstekņu kapi, piemiņas zīme ebreju masu iznīcināšanas vietā, kā arī individuālie apbedījumi. Miera kapsētas tuvumā atrodas Ebreju kapi, Vecticībnieku kapi, Meža (Nikolaja) kapi, angļu karavīru Brāļu kapi, Romas kapi, Staļplača kapi. Tur var atrast liecības gandrīz par visiem kariem, kas postījuši mūsu zemi.
Tā kā kapsētā paredzami ārvalstu oficiālo pārstāvju un tūristu apmeklējumi, ir izstrādāts labiekārtošanas projekts, kas paredz atjaunot piemiņas zīmes, celiņus, caurtekas, kapu vārtus, nožogojumu, kā arī ierīkot automašīnu stāvlaukumu.
Jelgavā ir deviņas kapsētas un trīs mirušo piemiņas vietas. To kopējā teritorija aizņem 51 ha un atbilstoši sanitārtehniskajām normām tiek uzturēta kārtībā par pašvaldības līdzekļiem. Kapi tiek iedalīti jaunajos un vecajos.
Vecajos kapos – Romas, Norauku un Kalnalroga kapsētās – apbedījumi tiek veikti vairs tikai ģimenes kapu vietās. Zanderu un Baložu kapos vietu skaits ir ierobežots.
Problēmu saasina apbedījumu vietu trūkums, jo sakarā ar Jelgavas teritorijas gruntsūdeņu augsto līmeni, kas ir līdz pat 0,5 m no zemes virsmas, un zemo grunts ūdens filtrācijas spēju, jaunu kapu teritoriju apguvei nepieciešami lieli kapitālie ieguldījumi. Piemēram, 1 ha teritorijas grunts uzbēršana un meliorēšana izmaksā līdz 50 000 latiem.
Lai izveidotu kultūrvidei un sanitāri tehniskajām prasībām (kas paredz gruntsūdens līmeni zem 2 m) atbilstošu kapsētu, Jelgavas pilsētas pašvaldība kapu saimniecībā katru gadu iegulda Ls 30 000. Lai labiekārtotu Meža, Bērzu un Miera kapus, nepieciešami Ls 145 000.
Apgūstot visas plānotās teritorijas, apbedījumu vietu pietiks vēl 40 gadiem. Neieguldot līdzekļus, kapa vietu pietiks vairs tikai apmēram gadam, tādēļ steidzami jāpaplašina Bērzu kapu teritorija. Jāsaka, ka pirms kāda laika Jelgavas Kapu saimniecības vadībai rituālās bēru dziesmas «Nemirstiet, nemirstiet, nava rūmes kapsētā» rindas asociējās ar ļoti tuvu un neizbēgamu nākotni…
Katru gadu pilsētai nepieciešamas apmēram 800 apbedījumu vietas, kas ir 0,5 ha gadā. Pēc sanitārajiem noteikumiem vienam apbedījumam paredzēti 5 m², un nav grūti aprēķināt, ka 100 gados tas prasītu vēl 50 ha no Jelgavas teritorijas…
Lai atslogotu to un novērstu gruntsūdeņu piesārņojumu, perspektīvās apbedījumu vietas turpmāk tiek plānots ierīkot ārpus pilsētas robežām.
Par virsapbedījumiem
Lai cik tas arī pirmajā brīdī liktos nežēlīgi, pilsētas kapu noteikumi sakarā ar apbedījumu vietu trūkumu paredz pilsētas kapos veikt virsapbedījumus. Ja apbedījums izdarīts pirms 15 – 20 gadiem un kaps pēdējo trīs gadu laikā netiek kopts, tuviniekiem, ja tādi ir atrodami, tiek nosūtīts rakstisks paziņojums, sastādīts akts un kapa vieta var tikt nolīdzināta, lai veiktu virsapbedījumu.
Ja tuvinieki dzīvo citā rajonā un regulāri sakopt piederīgo apbedījumu vietas kādu iemeslu dēļ nevar, ir iespējams uz dažādiem laika posmiem noslēgt līgumu ar Kapu saimniecību, kas par nelielu samaksu to izdarīs. Iespējams slēgt arī ilgtermiņa līgumus.
Kremēšana
Kaut arī vēsturiski ugunskapi Latvijas teritorijā senatnē bijuši plaši izplatīti, tomēr pārsvarā šī tradīcija pie mums ienāk no Austrumu valstīm.
Pēc piederīgo vai paša vēlēšanās mirušo var kremēt. Diemžēl par kolumbārija – speciālas sienas, kurā iemūrē piemiņas urnas,– būvēšanu Jelgavā vēl tikai tiek spriests. Kā izteicās Kapu saimniecības direktors Zalcmaņa kungs, kremēšana Jelgavā nav populāra, gadā tiek kremēti vidēji divi mirušie.
Vienīgā krematorija Latvijā atrodas Rīgā, Varoņu ielā 3, tālrunis 7367062.
Urnu ar nelaiķa pīšļiem var apbedīt atsevišķā apbedījuma vietā, var ierakt jau esošā kāda tuvinieka kapa vietā (tad par vietu atsevišķi nav jāmaksā), apglabāt personīgajā zemes īpašumā vai arī mājās. Pildot nelaiķa pēdējo vēlēšanos, pelnus var izkaisīt kādā konkrētā, šim cilvēkam nozīmīgā vietā.
Kapu kultūra
Nozīmīga ir sēru ceremonija, kad tuvinieki un draugi parāda godu aizgājējam. Sēru ceremonija mūsdienās sākas tāpat kā teātrī – ar aicinājumu izslēgt mobilos tālruņus…
Kā atzīst profesionālie izvadītāji, Latvijā sēru ceremoniju kultūra pēdējos gados kopumā ir strauji pazeminājusies – gan sabiedrības nabadzības, gan profesionālu izvadītāju trūkuma dēļ. Apmēram 50% apbedīšanas pakalpojumu Jelgavā veic privātfirmas, un Kapu saimniecības direktors vēlas, lai tiktu sakārtotas attiecības starp pilsētas Domi un personām, kas nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumiem.
Jelgavā, ja tā varētu izteikties, mirušo skaits ir konstants – ap 850 gadā vai divi trīs diennaktī. Apbedīšanas pakalpojumus pilsētā piedāvā p/u «Kapu saimniecība», reliģisko konfesiju pārstāvji, i/u «Velis-A» un «Korāds». Tas rada zināmu konkurenci, kas, pilnībā sakārtojot likumdošanu un nodokļu politiku, varētu celt šo pakalpojumu sniedzēju profesionalitāti, uzlabot vispārējo apbedīšanas kultūru mūsu pilsētā un ienest līdzekļus pilsētas kasē, lai labiekārtotu un sakārtotu kapsētas.
Vai Latvijas apbedītājiem būs savs goda kodekss?
Latvijas Apbedītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Štreihfelds uzskata, ka Latvijā vajadzētu pieņemt likumu, kas kaut nedaudz standartizētu apbedīšanas iestāžu darbu, jo katrai apbedīšanas firmai pašlaik ir sava darba specifika, samaksa, kā arī dažādi ētiskie uzskati par aizgājēju izvadīšanu. Citādi tas ir Eiropā, kur ir izstrādāts un pieņemts apbedīšanas dienestu federācijas Goda kodekss, kas garantē nemainīgu attieksmi pret aizgājēju neatkarīgi no viņa reliģiskajiem uzskatiem, politiskās pārliecības un citiem aspektiem.
A.Zalcmaņa kungs uzsver, ka p/u «Kapu saimniecība», būdams Latvijas Apbedītāju asociācijas sastāvā, pilnībā atbalsta šo kodeksu, kas, stiprinot apbedīšanas nozares autoritāti, balstās uz lojalitāti pret cietušajām ģimenēm, iekšzemes un ārzemju kolēģiem, uzliek par pienākumu ievērot nacionālos un starptautiskos likumus, kā arī profesionālā noslēpuma un uzticības neaizskaramību, reliģiskās un ģimeņu tradīcijas.
Katrai ģimenei ir tiesības uz pilnīgu brīvību, izvēloties apbedīšanas uzņēmumu, un jābūt informētai par paredzamajām apbedīšanas izmaksām. Pastāvēt spēs tikai tie apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji, kas pierādīs savu godīgumu, uzticamību un profesionalitāti.
