Paļaujoties uz to, ka vairums cilvēku tomēr ievēro likumus un noteikumus, muitnieki uz robežas pārbauda mazāk nekā desmit procentu no visa autotransporta, kas šķērso valsts robežu.
Paļaujoties uz to, ka vairums cilvēku tomēr ievēro likumus un noteikumus, muitnieki uz robežas pārbauda mazāk nekā desmit procentu no visa autotransporta, kas šķērso valsts robežu, apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes Muitas priekšnieks Pēteris Sējāns.
Muitas uzdevums nav pārbaudīt katru automašīnu. Pēteris Sējāns norāda, ka tas arī nav iespējams un vajadzīgs. Valsts ieņēmumu dienests paļaujas uz to, ka cilvēki ievēro visus spēkā esošos likumus un noteikumus, tādēļ pastiprināta pārbaude, kas ilgst pat desmit stundu, tiek veikta, pamatojoties uz operatīvo informāciju vai riska analīzi. Protams, pastiprināti pārbaudes notiek arī tad, ja amatpersonām rodas kādas aizdomas.
P.Sējāns atzīst, ka reizumis fiziskās personas muitas noteikumu pārkāpumu pieļauj nezināšanas vai paviršības dēļ un tam ir gadījuma raksturs. Tomēr liela daļa pārkāpumu tiek izdarīti apzināti. Tā, daudzi robežšķērsotāji izvairās no preču deklarēšanas – mutiski tā jāveic pat tūristiem, kam amatpersonas kontrolpunktos jāinformē par pārvadāto preču daudzumu un mērķi.
VID Zemgales reģionālās iestādes amatpersonas stāsta, ka fiziskajām personām ir raksturīgi divu veidu deklarēšanas pārkāpumi – vai nu tas netiek darīts vispār, vai arī deklarācijā norādītie dati neatbilst patiesībai.
Visbiežāk no preču deklarēšanas cenšas izvairīties fiziskās personas, kas preces valstī ieved komerciāliem nolūkiem. Īpaši šajā jomā grēko tirgus pārdevēji, kas preces Latvijā no Lietuvas ieved organizētajos braucienos. Ir gadījumi, kad šādos braucienos cilvēki deklarācijās uzrāda nepatiesu preču daudzumu un vērtību. Kaut gan mantu daudzums nepārprotami liecina par komerciāliem mērķiem, bieži vien to īpašnieks deklarācijā raksta, ka viss iegādāts paša lietošanai.
Reizēm VID amatpersonas atklāj, ka organizētajos braucienos tirgotāji likumu pārkāpuši tā sauktā grupas vadītāja dēļ. It kā lai atvieglotu robežšķērsošanas procesu, viņi no braucējiem iekasē noteiktu naudas summu. Tad, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, grupas vadītājs iesaka visas preces braucējiem savā starpā sadalīt tā, lai katram būtu ne vairāk kā maksimāli pieļaujams, par ko nodoklis nav jāmaksā. Ir arī citi ieteikumi, kā izvairīties no deklarēšanas. Tādējādi pat cilvēki, kas nav vēlējušies pārkāpt likumu, pēc vadītāja norādījumiem tomēr to izdara. Bet vēlāk, kad izvairīšanās ir atklāta, visa atbildība ir tikai uz paša cilvēka sirdsapziņas. Tad vairs nelīdz paskaidrojums, ka bijis jārīkojas tā, kā dara pārējie, jo izkāpt no autobusa vai vienam pašam deklarēt preces nav bijis iespējams. Organizēto braucienu dalībniekus VID aicina neklausīt tā saukto grupas vadītāju un viņam neko nemaksāt, jo, atklājoties pārkāpumam, soda nauda, kā arī aprēķinātais nodoklis būs jāmaksā pašam.
Fiziskās personas joprojām bieži mēdz krāpties, pār robežu vedot arī transportlīdzekļus. Visbiežāk tas notiek ar mērķi samazināt nodokli – personas muitniekiem iesniedz viltotus transportlīdzekļa tehniskos un vērtību apliecinošos dokumentus. Deklarācijā tiek uzrādīta gan cita transportlīdzekļa cena, gan arī marka.
Savukārt juridiskās personas visbiežāk krāpjas, muitas deklarācijā minot neprecīzu preces svaru, sniedzot nepatiesas ziņas par preces vērtību, kā arī deklarējot preces ar neatbilstošu Latvijas kombinētās nomenklatūras kodu un izcelsmi, jo tā būtiski mainās nodokļu apmērs.
Kopumā par 2001. gada pieciem mēnešiem muita juridiskām un fiziskām personām noteikusi muitas maksājumus (pievienotās vērtības, akcīzes, dabas resursu, muitas nodoklis) 11 miljonus 760 tūkstošus latu. Šo summu veido tikai likumīgi deklarētās preces. Savukārt par muitas noteikumu pārkāpumiem, saucot pie administratīvās atbildības, sodītas 148 personas – 56 juridiskās un 92 fiziskās personas. Kopā ir uzlikts naudas sods deviņu tūkstošu 372 latu apmērā. Bez tam dažādu pārbaužu rezultātā papildus noteikti maksājumi 60 juridiskām un 135 fiziskām personām – aprēķināti 129 tūkstoši 202 lati.
Pašlaik īpaša vērība tiekot pievērsta precēm, ko valstī ieved pārstrādei. Saskaņā ar likumiem par šādām precēm nav jāmaksā nodoklis. Diemžēl ir uzņēmumi, kas to izmanto ļaunprātīgi. Bija gadījums, kad saskaņā ar deklarāciju kāds uzņēmums no valsts vēlējās izvest astoņas tonnas darba apģērbu, taču atklājās, ka tiek transportētas tikai divas tonnas. Tas nozīmē, ka no aptuveni sešām tonnām bez nodokļiem ievestā materiāla izgatavotais apģērbs ir pārdots tepat Latvijā.
