Šogad gluži negaidīti daba ar zemniekiem izspēlēja ļaunu joku pašā Līgo vakarā.
Šogad gluži negaidīti daba ar zemniekiem izspēlēja ļaunu joku pašā Līgo vakarā. Dažu minūšu laikā pamatīgās lietusgāzes appludināja daudzus labības laukus Svētē, Vilcē un Zaļeniekos, tai skaitā arī lielāko daļu kooperatīva «Svētes kopdarbs» sējumu. Kooperatīva vadītāja Inta Viniarska jau aprēķinājusi ūdens nodarītos zaudējumus.
I.Viniarska bija pārsteigta, cik ātri ūdens līmenis cēlās, kā bieza sega apsegdams labības laukus. Tas bija nepatīkams pārsteigums, aiz sevis atstādams zemniekus lielā neziņā – kā novērst plūdu bēdīgās sekas, ko darīt tālāk?
Pašlaik kritiskā stāvoklī atrodas 114 hektāru no kooperatīva sējumu platības. Tā kā labība tika audzēta smilts augsnē, finansiālais ieguldījums bija dubultliels. Lai labība raženi augtu, veikti visi nepieciešami zemes apstrādes darbi. Sējumi tika arī migloti un mēsloti, lai ievāktu augstvērtīgu sēklas materiālu nākamajam gadam, bet tas pašlaik ir stipri apdraudēts. Apkopojot «Svētes kopdarba» zaudējumus, nelaimē nonākušajiem zemniekiem atliek cerēt tikai uz valsts atbalstu, jo izmaksas uz vienu hektāru ir bijušas lielas – 163,10 latu –, tādēļ arī labības lauki netika apdrošināti. Kooperatīva vadītāja ir lielā neziņā par uzņēmuma darbību un izdzīvošanu nākotnē, jo pašiem brīvu naudas līdzekļu kaut daļējai zaudējumu novēršanai nav. Zemkopības ministrs Atis Slakteris, kas Svētē bija ieradies aplūkot slīkstošo labību, solījumus palīdzēt nebārstīja. Gluži pretēji, radās šaubas, vai valsts vispār kompensēs ūdens postītos sējumus.
Kooperatīvā ir iestājušies pieci biedri, kas apvienoja spēkus visiem nepieciešamajiem lauku darbiem. «Svētes kopdarbs» apkalpoja turpat vai visas mūsu valsts zemniekus, kuri labprāt iepirka labību. Arī ar pārstrādes uzņēmumu tika noslēgts līgums. Nu visi darbi ir apturēti uz nenoteiktu laiku.
Pa applūdušajiem laukiem varēja pārvietoties vienīgi ar traktoru. Braucot tajā, varēja novērot visnotaļ neparastas lietas: kāds zēns ar tīklu ķēra no pārplūdušās Svētes upes atpeldējušās zivis, citiem ūdensprieku baudītājiem nebija jādodas uz upi, lai atvēsinātos, jo dažviet ūdens dziļums sniedzās pāri ceļgaliem. Lai novērtētu situāciju pilnībā, nekas cits neatlika, kā sēsties laivā un, pārvietojoties pa labības lauku, novērtēt stāvokli visvairāk applūdušajā teritorijā.
Ar katru dienu ūdens līmenis plūdos cietušajos kooperatīva laukos samazinās, taču saglabājusies 15 centimetru bieza dubļu kārta. Daudzviet augu saknes kļuvušas melnas – sākusies sakņu puve, taču tā nav vienīgā kultūraugu slimība, kas labību var piemeklēt pārmērīga mitruma dēļ. No lielā vēja veldrē sakrituši rudzi.
Ikvienā nelaimē tomēr gribas atrast vainīgo. Arī šoreiz. Iespējams, tik lielu plūdu nebūtu, ja negaisa laikā netiktu bojāts Vilces dambis. Zemkopības ministrs, ciemojoties Svētē, uzsvēra, ka šī neesot tā reize, kad zaudējumi jāsedz ar līdzekļiem no neparedzētiem gadījumiem atliktās naudas, jo šī neesot tikai dabas stihija, bet arī dambja bojājumu vaina. Bez tam ministrs atzina, ka finansu līdzekļi neparedzētiem gadījumiem jau esot izsmelti. Atliek secināt, ka mūsu valstī regulāri gadās kas neparedzēts.
«Jau esam uztaisījuši tāmi, cik mums izmaksās zaudējumu novēršana. Notiek svarīgākās pārbrauktuves remonts. Nepieciešami aptuveni 2000 latu,» skaidro Vilces pagasta priekšsēdētāja vietnieks Kaspars Duge.
Kā jau ikvienā kooperatīvā, arī «Svētes kopdarbā» peļņa nav galvenais. Mērķis bija ilgtspējīgi darboties, tika godīgi maksāti nodokļi. Tagad uzņēmuma vadītāja cer, ka pagasta Padome atbrīvos no zemes īpašuma nodokļa. «Sirds sāp, skatoties, kā peld un smok mūsu labība,» atzīst darbaprieku zaudējusī kooperatīva vadītāja.
I.Viniarska plāno rudenī kooperatīva darbību pilnībā pārtraukt, lai pavasarī jauniem spēkiem atsāktu darboties, tīrot to sēklas mazumiņu, ko izdosies novākt, un turot to kā zeltu kabatā.
Apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA zemniekiem izsniedz lauksaimniecības kultūru apdrošināšanas polisi, uzņemoties plūdu, vētras, salnas un citu dabas stihiju nodarīto zaudējumu segšanu. Atkarībā no apdrošināmās kultūras zemniekam par hektāru ir jāmaksā no 6 līdz 25 latiem, turklāt Zemkopības ministrija sedz pusi no tiem. Savukārt kompensācija var būt no 200 līdz 1500 latu par hektāru atkarībā no cietušās kultūras. Neviens mūsu rajona zemnieks labības vai citu kultūru platības uz šo gadu BTA nav apdrošinājis. To pašu sacīja arī apdrošināšanas sabiedrībā «Latgarants».
