Nav jau viegli tā sacīt par sevi, taču kas cits man atliek.
Nav jau viegli tā sacīt par sevi, taču kas cits man atliek. Daudzreiz taču «Ziņās» ir rakstīts par laipnajām kundzēm un arī kungiem, kas nosodījumu neņem vērā un, kāpdami ārā no pilsētas autobusa, savu biļetīti joprojām noliek pie šofera – sak, paldies par braucienu, gan jau papīrītis kādam noderēs.
Es kā šoferis jūtos pazemots. Vai patiesi izskatos tik slikti apģērbies vai izkāmējis, ka bez žēlastības dāvanas neizdzīvošu? Es strādāju, saņemu algu, un man nav vajadzības pēc laipnu tantīšu un onkuļu ziedojuma.
Šoferis
