Eiropas Savienības valstis ir vienojušās par kopējo pozīciju zemes tirgus jautājumā.
Eiropas Savienības valstis ir vienojušās par kopējo pozīciju zemes tirgus jautājumā: atļaut kandidātvalstīm nepārdot citu ES valstu iedzīvotājiem zemi un otrās (brīvdienu) mājas vēl piecus gadus, bet lauksaimniecībā izmantojamo un mežu zemi – septiņus gadus pēc to iestāšanās ES.
Klusais darījums: aizliegums pret aizliegumu
Žurnāla «Economist» grupas novērotāji šo piekāpšanos vērtēja kā «klusu darījumu» – kā kompensāciju ES valstu iespējamam aizliegumam septiņus gadus ielaist Austrumeiropas darba meklētājus. Francija, kas līdz šim pieprasīja zemes tirgus jautājumus izskatīt 2002. gadā kopā ar lauksaimniecības sadaļu, piekrita tieši šāda komplekta piedāvājumam. Arī tas, ka zemes jautājumu izskatīja «komplektā» ar septiņu gadu ierobežojumu noteikšanu kandidātvalstu darba meklētājiem ES, apstiprina šīs vienošanās esamību. ES dalībvalstu vēstnieki ir vienojušies, ka pārejas periods varētu attiekties uz visām kandidātvalstīm, kas tādu pieprasīs.
Zviedrijas centieni paātrināt iestāšanās sarunas nesekmējas arī tāpēc, ka, atļaujot ierobežot zemes pārdošanu, neizdodas saņemt visu kandidātvalstu piekrišanu darbaspēka brīvas pārvietošanas ierobežojumiem. Piemēram, Igaunija, kur zemes tirgus liberalizēts pilnībā, atteicās pieņemt ES noteiktos piecu līdz septiņu gadu aizliegumus viesstrādniekiem meklēt darbu Rietumeiropā. Darījums neizdodas…
Vienīgās kandidātvalstis, kas tam piekrita pirmajās dienās pēc Eiropas pārvietošanās brīvību pārkāpumu legalizēšanas, bija Čehija un Ungārija.
No kā baidās ES «tuvā pierobeža»
Visuzstājīgāk savas intereses ierobežojumu noteikšanā zemes pārdošanai izteica Polija, Ungārija un Čehija, kas prasīja no 10 līdz 18 gadu ilgu liegumu nekustamā īpašuma pārdošanai ES pilsoņiem. Polija baidās, ka tie etniskie vācieši, kuru vecāki tika izraidīti no Polijas pierobežas Otrā pasaules kara beigās, vēlēsies nopirkt lielus lētās Polijas zemes gabalus. Čehi baidās par Sudetiju, no kuras pēc kara tika izdzīti vācieši. Otrs bažu iemesls – spekulācijas ar zemi, kas ir piecas līdz divdesmit reižu lētāka nekā aiz pašreizējās ES robežas.
Ungārijai ir vajadzīgi desmit gadi, lai daudzās sīksaimniecības apvienotos konkurētspējīgākās, bet spekulācijas ar zemi šo procesu traucēšot. Arī apbūves gabali ap Balatona ezeru ir sargājami, jo tur iecienījuši atpūsties vācieši un austrieši. Slovākija un Bulgārija prasa pārejas periodu lauksaimniecības zemes un mežu iegādei.
Eiropas Komisija septiņu gadu periodu uzskata par pietiekamu, lai kandidātvalstis varētu pārstrukturizēt savu lauksaimniecību un palielināt vietējo zemnieku konkurētspēju. Vienlaikus tiek paredzēts pēc trim gadiem vēlreiz pārskatīt šādu pārejas periodu nepieciešamību, lai tos saīsinātu vai atceltu.
Arī pēdējās pievienojušās dalībvalstis baidījās, ka to zemes izpirks brīvdienu mājām vai medību vietām, kā tas notika Spānijā. Aizliegumu uz pieciem gadiem (no 1995. līdz 2000. gadam) pārdot zemi otras uzturēšanās vietas vajadzībām panāca Somija, Austrija un Zviedrija, bet pastāvīgu aizliegumu – Dānija.
Vienīgais ierobežojums Latvijā neko neierobežo
Latvijai tiek pārmests tikai viens ierobežojums zemes pārdošanā – ES pilsoņiem kā fiziskām personām.
Saskaņā ar abiem Latvijas likumiem par darījumiem ar zemi («Par zemes privatizāciju lauku apvidos» un «Par zemes reformu pilsētās») zemi var pārdot ikvienam Latvijas pilsonim vai Latvijā reģistrētam uzņēmumam. Ar visām ES dalībvalstīm (izņemot Īriju, kas nav izrādījusi interesi) ir stājušies spēkā līgumi par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Tiem uzņēmumiem, kuros vairāk nekā 50% no pamatkapitāla pieder ES valstu fiziskajām un juridiskajām personām, nepastāv nekādi ierobežojumi zemes iegādei Latvijā. Kaut arī ES dalībvalstu pilsoņi likumā nav minēti, ES pašnodarbinātās personas var nodibināt viena īpašnieka uzņēmumu un tad iegādāties zemi. Tātad faktiski zeme jau tagad pirms iestājas ES var tikt pārdota ES valstu pilsoņiem.
Pēc Zemesgrāmatas departamenta datiem, no 1997. gada 1. jūlija līdz pagājušā gada beigām ārzemju firmām pārdoti 17 tūkstoši hektāri lauku un pilsētu zemes, kas ir mazāk nekā 0,3% no lauku un mežu zemes. Cik tas apdraud lauksaimniekus rajonos, kur visvairāk ārzemnieki pirkuši zemi, ir nākamās publikācijas temats.
Cik laika vajadzīgs zemes pirkšanai
Sarunu sadaļa «Brīva kapitāla kustība» 17. maijā tika provizoriski slēgta, un Latvija pievienojās tām četrām kandidātvalstīm, kas spējušas šo sadaļu slēgt. Tas, ka Latvija sarunās ar ES nebija izvirzījusi prasību pēc pārejas perioda, tikai tagad ir izraisījis dalītu sabiedrības reakciju.
Pēc sarunu slēgšanas Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) protestē pret šādu nostāju, kas ir pretrunā ar Latvijas lauksaimnieku interesēm. Tā iebilst pret plānoto zemes iegādes ierobežojumu atcelšanu ES pilsoņiem no 2003. gada 1. janvāra. Savā vēstulē Saeimai un Ministru prezidentam LOSP aicina saglabāt pašreizējo zemes tirgus likumdošanas bāzi.
«ĀM iecerējusi atrisināt lauksaimniecības problēmas, pārdodot Latvijas zemi ES pilsoņiem un šādā veidā parādot lojalitāti ES,» sacīja Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš. Zemnieki atbalstītu ierobežojumu atcelšanu no tā brīža, kad Latvija iestājas ES, vai arī pēc pārejas periodiem, nevis laikā, kad paši Latvijas lauksaimnieki būtu gatavi iegādāties zemi.
Saeimas lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas priekšsēdētāja Anna Seile iespēju ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā nevērtē negatīvi, bet uzskata, ka ierobežojumus zemes pārdošanai ārzemniekiem nevajadzētu atcelt līdz zemes reformas beigām. Turklāt arī pašreizējie ierobežojumi pārāk viegli apejami. Arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, deputāts Māris Sprindžuks ir nobažījies par zemnieku pašreizējo stāvokli, kad visvairāk līdzekļu jāiegulda saimniecības tālākā attīstībā, tehnikas iegādei un zemei vienkārši trūkst naudas.
Latvijas sarunvedējs Andris Ķesteris neredz nekādu vajadzību pārskatīt zemes pilnīgas liberalizācijas jautājumu: «Pirmkārt, neviens man līdz šim nav devis pierādījumus, ka zemes pārdošana ārzemniekiem ir devusi ļaunumu. Otrkārt, kad šo sarunu sadaļu apstiprinājām un kad tā bija atvērta (un izlasāma internetā), principiālu iebildumu nebija – tagad, kad sarunas beigušās, tad pēkšņi pamodušies zemes aizstāvji. Treškārt, neviens netraucē Latvijas pilsoņiem pirkt zemi, un, acīmredzot, līdz Latvijas iestājai ES valdīs pašreizējie zemes tirgus noteikumi.»
Vai vilciens jau aizgājis?
Mīļā miera labad varētu paziņot, ka vilciens jau aizgājis un ka pēc tam nav jēga klaigāt uz perona. Tomēr iestāšanās sarunu procedūra pieļauj atvērt jau provizoriski slēgtās sadaļas, ja tajās radušās problēmas. To var darīt arī Eiropas Komisija, ja tā uzskata, ka kandidātvalsts nepilda savas saistības. Tātad 4. vagonam durvis slēgtas un aizplombētas, bet vilciens ar 31 vagonu līdz iestāšanās brīdim vēl stāv robežstacijā. Jautājums ir: vai ir pietiekams iemesls noraut plombu?
(Nākamajā ES lappusē – par zemes pārdošanas ārzemniekiem lietderību.)
