Firmas «Electrolux Latvia» «Husqvarna» grupas vadītājs Gunārs Jermaks teic, ka cilvēks kopš senās Romas laikiem kā bioloģiska būtne neko daudz nav mainījies.
Firmas «Electrolux Latvia» «Husqvarna» grupas vadītājs Gunārs Jermaks teic, ka cilvēks kopš senās Romas laikiem kā bioloģiska būtne neko daudz nav mainījies. Tas, ka uz darbagalda atrodas dators vai cilvēks brauc ar automašīnu, nevis ratiem, neko nemaina. Tāpat kā toreiz, cilvēkiem ir jāpieņem lēmumi un jārīkojas, jāuztur attiecības ar līdzcilvēkiem. Vienīgi šodien viņu rokās ir citādi groži.
Neatkarīgi no tā, vai kompānijai ir ārvalstu vai vietējais statuss, viss atkarīgs no paša cilvēka – viņa rakstura, zināšanām, spējām uzturēt kontaktus ar priekšniecību un padotajiem. Firmas biznesa virsuzdevums no tā nemainās. Bet bizness, lai cik tas triviāli un vienkāršoti neizklausītos, nav nekas cits kā vienīgi prasme lētāk nopirkt un dārgāk pārdot.
Pamatnosacījumi – tie paši
G.Jermaks neizjūt būtisku atšķirību no situācijas pirms gadiem pieciem. Ja nu vienīgi tolaik viņš bija nelielas firmas īpašnieks, bet tagad ir algots darbinieks ārvalstu kompānijā. Pamatnosacījumi – attiecību uzturēšana un vajadzība pieņemt lēmumus – ir saglabājušies. «Cilvēki bieži baidās pieņemt lēmumus, baidās no priekšniecības, no tā, ka kaut kas var neizdoties un tāpēc pārapdrošina sevi – vai desmit reizes jautā, ko darīt vai nedarīt, nogurdina priekšniecību ar sīkumiem,» stāsta G.Jermaks, norādot, ka tas saistīts ar nepietiekamo sagatavotību un pārliecības trūkumu par paša spējām un rezultātu, bailes no atbildības.
Četru gadu preču grupas pārdošanas vadītāja pieredze liecina, ka attiecības starp priekšniekiem un padotajiem ir ļoti demokrātiskas. Arī uzrunas formas ziņā, jo angļu valodā nepastāv «jūs» forma. Darbinieki – ļoti atsaucīgi un pieklājīgi. Kadru mainība – minimāla.
«Par jebkuru pasākumu un uzdevumu priekšniecība informē ļoti savlaicīgi, bieži vien pat pusgadu iepriekš, lai visu var paspēt izdarīt. Ja tas nav iespējams, jāinformē, jāuzrāda iemesli. Pretējā gadījumā manāma neiecietība. Un tas ir pilnīgi saprotams, jo ir bijušas visas iespējas darbu veikt savlaicīgi. Darbiniekiem ir samērā liela iniciatīvas brīvība, iespēja pašiem pieņemt lēmumus un vadīt to īstenošanas procesus. Ir viss nepieciešamais nodrošinājums,» tāds īsumā ir apstākļu raksturojums.
Lai gan atalgojuma lomas pakāpi attiecību modelī nebūtu korekti uzsvērt, taču to nevar ignorēt, jo algas līmenis ir ārvalstu firmu vidējā līmenī, kas atbilstoši inflācijai tiek paaugstināts.
Vaina jāmeklē attiecībās
Un tomēr. Ja veidojas neveselīga gaisotne vai kādā jomā pasliktinās rezultāti, vispirms cēloņi jāmeklē savstarpējās attiecībās, jo tieši savstarpējās simpātijas vai antipātijas (kā kuru reizi) izraisa lielāko nesaprašanos. Tāpēc ir svarīgi uzturēt attiecības līmenī, lai tās neradītu konfliktus un netraucētu profesionālajam darbam. Nesaderības gadījumi ārvalstu firmās ir bijuši, bet tos cenšas uz āru neizrādīt. Tiesa, dažkārt rezultāti saistāmi ar ekonomisko situāciju, ko atsevišķs cilvēks neko daudz nevar ietekmēt, tik vien kā noturēt procesu uz ceļa, neļaujot iestūrēt grāvī.
Zināšanu līmeni, šķiet, lieki iztirzāt, jo Rietumu uzņēmumos jābūt labai izglītībai. Pati par sevi saprotama ir pastāvīga zināšanu papildināšana un atjaunošana, ejot līdzi informācijas tehnoloģiju, tehniskā aprīkojuma un savu produktu attīstībai, par ko savukārt jāinformē darbinieku loks, no kā atkarīga firmas darbība.
Jautāts par jaunu prasmju apguvi, G.Jermaks norāda, ka pašsaprotama ir svešvalodu apguve, jo, nezinot valodu, savstarpējās attiecības nevar uzturēt. Ja tas notiek ar trešās personas – tulka – starpniecību, attiecībās nav iespējams ievīt cilvēciskumu, intimitāti, sirsnības stīgu. Tiesa, jebkurš cilvēks citas valodas vidē jūtas nedroši un būtu pārspīlēti teikt, ka citur valodas zināšanas ir daudz labākas nekā pie mums.
Salīdzinoši daudz nācies apgūt informācijas tehnoloģijas un dažādas datorprogrammas, lai gan tajā pašā laikā dators ir tikai starpnieks un neko līdz galam neatrisina. Pēc G.Jermaka domām, tas, ka dators ļauj ietaupīt laiku, izdarīt ātrāk vai vienkāršāk, ir mīts. «Biznesa process lielā mērā nonācis dažādu sakaru sistēmu funkcionēšanas atkarībā. Sistēmai nedarbojoties, darbinieks kļūst bezpalīdzīgs – vairs nezina, cik preces noliktavā palicis, cik tā maksā, nevar uzrakstīt pavadzīmi, nosūtīt ziņu… Kad datora vairs nav blakus, jāprot sazināties arī citiem līdzekļiem.»
Vadītājs ir kā filtrs
Atgriežoties pie vadības, G.Jermaks norāda, ka vadītājam, viņa spējai saprasties ar padotajiem un augstāku priekšniecību ir noteicošā loma darba procesā. «Viņš ir kā filtrs, kas priekšniecības informāciju «izlaiž» caur sevi pie padotajiem. Jāspēj prasmīgi sadalīt uzdevumus.Ja kāds uzņemas pārāk daudz pienākumu, diez vai tas izdosies. Sāksies uztraukumi, šis tas aizmirsīsies, un līdz ar to arī attiecības pasliktināsies. Pienākumi jāsadala struktūras darbiniekiem, nav jāpažēlo atzinīgs vārds par labu veikumu, taktiski jāaizrāda, ja kaut kas nav izdarīts, un viss būs kārtībā,» spriež G.Jermaks, norādot, ka sliktas ekonomiskās situācijas gadījumā atzinīgie vārdi un labie lēmumi neko daudz nelīdzēs.
