Cilvēki par korupcijas izplatību parasti spriež pēc savas vai savu paziņu pieredzes, kas veidojas vietējos apstākļos, kā arī no preses un televīzijas.
Cilvēki par korupcijas izplatību parasti spriež pēc savas vai savu paziņu pieredzes, kas veidojas vietējos apstākļos, kā arī no preses un televīzijas. Visvairāk iedzīvotāju (78%)* korupcijas izpausmes saskata, ja amatpersona pieņem vai pieprasa neoficiālu maksājumu, lai nepiemērotu sodu par kādu pārkāpumu. Piemērs ir piecu latu kukulis ceļu policistam par ātruma pārsniegšanu, kur likumīgais sods var būt desmit vai vairāk latu. Iedzīvotāji savās atbildēs par korupciju ir minējuši arī citus piemērus – apmeklētāju «dzenāšana» no cita kabineta uz kabinetu, garās rindas, kur jāgaida amatpersona, ziedu un konfekšu dāvināšana par kādu pakalpojumu, amatpersonu privilēģijas automašīnu vai dzīvokļu iegādē, dažādu valsts un pašvaldību pasūtījumu sagādāšana saviem radiniekiem, ārvalstu kredītu izsaimniekošana.
Kā redzams no atbildēm, izpratne par korupciju ir ļoti dažāda. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka iedzīvotāji kopumā ir negatīvi noskaņoti pret korupcijas izplatību. Tikai 8,9% iedzīvotāju attaisno korupciju, bet savukārt tikai 4,7% cilvēku kukuļdošanā un ņemšanā nesaskata morāla rakstura problēmas. Atbildes liecina, ka sabiedrība plašāk jāiesaista korupcijas novēršanā, jo valsts institūcijas vien nespēj efektīvi vērsties pret korupciju. Iedzīvotāju uzticēšanās dažādām institūcijām ir labs pamats tam, lai varētu īstenot pret korupciju vērstus pasākumus.
Viņi var pieprasīt no politiķiem ne tikai runāšanu, bet arī konkrētas atskaites par darbiem. Cilvēku interese, uzmanība, neatlaidība, jautājumi un vēstuļu plūdi liktu partiju ideologiem, runasvīriem un deputātiem veikt efektīvus pasākumus gan vietējās, gan nacionālās varas līmenī. Ja nekorumpēta rīcība un morālās vērtības no tukšas runāšanas kļūtu par reālu, spēcīgu ieroci gan priekšvēlēšanu konkurencē, gan politiskā ikdienā, varētu sākties politikas iekšējās attīrīšanās process.
Kā liecina raksta sākumā minētās iedzīvotāju atbildes par to, kas, viņuprāt, ir korupcija, daudzko lietas labā var paveikt arī pašvaldības. Ievērojama iedzīvotāju daļa korupcijas problēmu saista ar pašvaldību iekšējās darbības trūkumiem – informācijas nepietiekamību, nelabvēlīgu attieksmi pret apmeklētājiem, pārlieku birokratizāciju, jautājumu izskatīšanas novilcināšanu. Minētajās jomās problēmas var novērst profesionāla administrācijas vadība, kas balstās uz iedzīvotāju interešu apmierināšanu, atklātību, informācijas pieejamību un profesionālu pakalpojumu sniegšanu.
Eiropas Savienības Phare Korupcijas novēršanas projekts sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām plāno rīkot reģionālās diskusijas par sabiedrības līdzdalību korupcijas novēršanas aktivitātēs. Tāpēc aicinām iedzīvotājus un organizācijas izteikt viedokļus un ierosinājumus diskusiju organizētājiem. (priekšlikumus var sūtīt Rīgā, ES Phare projektam, Raiņa bulvārī 4, LV 1050), lai papildinātu pasākumu programmu.
Protams, minētie pasākumi nebūs brīnumzāles pret korupciju. Tomēr ikviens pasākums ir zināms ieguldījums korupcijas ierobežošanai. Raiņa vārdus «ikvienam roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek» var piemērot arī iedzīvotājiem ikdienas dzīvē, vēršoties pret korupcijas dažādām parādībām vietējās varas līmenī.
*Rakstā izmantoti sabiedrības par atklātību «Delna» pētījuma «Korupcijas seja Latvijā» dati.
