«Māksla man ir kā brīvā laika darbs,» saka Jelgavas Mākslas skolas mākslas valodas pamatu un dekoratīvās kompozīcijas pasniedzēja Ilze Ezerniece.
«Māksla man ir kā brīvā laika darbs,» saka Jelgavas Mākslas skolas mākslas valodas pamatu un dekoratīvās kompozīcijas pasniedzēja Ilze Ezerniece.
Ilzes specialitāte ir tekstilmāksla, ko viņa apguva Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Šogad viņa absolvēja Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultāti un kļuva par vizuālās mākslas un mākslas vēstures pasniedzēju. Tāpēc brīvo laiku Ilze ir gatava raksturot kā mācībām aizpildītas nedēļas un mēnešus. Taču šajā procesā bija arī daudz patīkamā. Interesanti bijis apgūt jaunās tehnikas, ko māksliniece līdz šim nebija izmēģinājusi – zīda apgleznošanu, papīra liešanas tehniku, kas tekstilniekiem pašreiz aktuāla. Saistoši bija arī pedagoģijas un psiholoģijas priekšmeti, jo, desmit gadus strādājot skolā, visā pilnībā ir apzināta to lietderība.
«Īstais» brīvais laiks Ilzei paiet plenēros. Gleznot brīvā dabā viņa dodas gan ar Jelgavas, gan ar Tukuma māksliniekiem, parasti viņa ir kopā ar tēvu mākslinieku Gunāru Ezernieku. Arī tagad, kad pirms pāris nedēļām atzīmēts augstskolas izlaidums, gribas aizbraukt uz kādu skaistu vietu gleznot. Skaistā vieta abiem Ezerniekiem visbiežāk ir Kandava. Ilze glezno ar eļļu, akrilu, mazāk ar akvareli. Mīļākās tēmas ir ainavas, ziedu gleznojumi. Ilze ir piedalījusies Jelgavas mākslinieku izstādēs, bet kopā ar tēvu bijušas izstādes Doles muzejā un Madonā.
Plenēros skolotāja dodas arī ar saviem audzēkņiem. Labi atmiņā ir pagājušā gada smilšu skulptūru konkurss Pāvilostā, kur Latvijas mākslas skolu konkurencē jelgavnieki guvuši godalgotas vietas.
Pēc visai spraiga posma savā dzīvē Ilze labprāt gleznotu klusās dabas.
