No 1. jūnija līdz 5. jūlijam ikviens zemnieks, kas apsaimnieko vismaz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, varēja sagaidīt Centrālās statistikas pārvaldes speciāli sagatavotu skaitītāju.
No 1. jūnija līdz 5. jūlijam ikviens zemnieks, kas apsaimnieko vismaz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, varēja sagaidīt Centrālās statistikas pārvaldes speciāli sagatavotu skaitītāju, kas uzdeva jautājumus par zemes izmantošanu, sējumu platībām, mēslojuma lietošanu, mājlopu skaitu, būvēm un citām precīzas situācijas novērtēšanai nepieciešamām lietām.
Lauksaimniecības skaitīšanu veica 2190 speciāli šā uzdevuma veikšanai norīkoti cilvēki. Tā ļaus iegūt visaptverošu un objektīvu informāciju par lauksaimniecību mūsu valstī. Gūtās ziņas būs noderīgas dziļākai nozarē notiekošo procesu analīzei un dos iespēju pilnīgāk atspoguļot nepieciešamās izmaiņas tajā.
Centrālā statistikas pārvalde plānoja skaitīšanā iesaistīt vairāk nekā 200 000 mūsu valsts zemnieku saimniecību. Līdz 2. jūlijam bija apzināts 175 800 jeb 90 procentu no tām. 461 lauku saimniecība skaitītājiem atteikusies sniegt informāciju.
Ziņu aģentūra LETA informē, ka vislielākais vispārējās lauksaimniecības skaitīšanas laikā apmeklēto saimniecību skaits ir Daugavpils pilsētā un rajonā, bet procentuāli pirmo vietu ieņem rīdzinieki, kas ieguvuši informāciju par 95 procentiem Rīgas pilsētas un rajona saimniecībām. Tikai 84 procenti lauku saimniecību apmeklētas Ventspilī. Visvairāk zemnieku, kas nevēlējās atklāt sava īpašuma vērtību, bija Kurzemē. Turpretī atsaucīgākie saimnieki izrādījās Jelgavas un Rēzeknes rajonā.
Pirmie provizoriskie šā gada lauksaimniecības skaitīšanas dati tiks paziņoti tikai 1. decembrī.
