«Visām Marutām vēlu jūlija sauli ne tikai acīs, bet arī dvēselē!» savām vārdamāsām novēl Maruta Dombrovska, Jelgavas 1. sanatorijas internātskolas skolotāja.
«Visām Marutām vēlu jūlija sauli ne tikai acīs, bet arī dvēselē!» savām vārdamāsām novēl Maruta Dombrovska, Jelgavas 1. sanatorijas internātskolas skolotāja.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem Maruta iegādājās Jēkaba Janševska romānu «Dzimtene», zinādama, ka māte meitiņai vārdu izvēlējusies pēc tā izlasīšanas. Romānā darbojas divas meitenes – Maruta un Daila –, un dzimšanas apliecībā skolotājai arī ir abi vārdi. Pasē palicis tikai Maruta.
Dažas paralēles ar grāmatas vārdamāsu Maruta arī ir saskatījusi: dzīvojusi gan laukos Vidzemes pusē, gan pilsētā. Tagad jau ilgus gadus strādā Jelgavā. Gaviļniece saka: «No grāmatas Marutas manī ir jūsma par Latvijas dabu. Man nepatīk dienvidu saules izkarsētās smiltis un raizes par vulkānu izvirdumiem un zemestrīcēm.»
Savu prieku par mūsu četriem gadalaikiem skolotāja nodod arī audzēkņiem, stāstīdama, cik mēs esam laimīgi te, Latvijā, kur ir skaisti meži, upes un pakalni. Maruta priecājas, ka ģimenes jaunie apceļo mūsu zemes novadus, ne nieka nebēdādami, ka eksotiskie ārzemju izbraucieni pagaidām jāatliek. Pati viņa gribētu apceļot Latvijas pilis.
Spēku Marutai dod koki un puķes. Viņa tic, ka pieglaužoties kokam, var sajust tā spēku, kas ieplūst arī cilvēkā.
Vārdadienā pie Marutas Dombrovskas būs visa viņas ģimene, protams, arī septiņgadīgā mazmeitiņa Katrīna, kuras patstāvība vecmāmiņu gan iepriecina, gan mulsina – labās pedagoģiskās metodes, piemēram, lasītmācīšanā, izrādījās liekas.
