Nedēļas sākumā vai visas pasaules uzmanība tika pievērsta bijušā Dienvidslāvijas prezidenta, noziegumos pret cilvēci apsūdzētā Slobodana Miloševiča tiesas procesam Hāgā.
Nedēļas sākumā vai visas pasaules uzmanība tika pievērsta bijušā Dienvidslāvijas prezidenta, noziegumos pret cilvēci apsūdzētā Slobodana Miloševiča tiesas procesam Hāgā. Gāztais diktators, tiesas priekšā stājies bez aizstāvja, uzvedās visai bravūrīgi, paziņojot, ka neatzīst tribunāla jurisdikciju un ka visu notiekošo uzskata par nelikumīgu. Miloševičs apgalvoja, ka lietas izskatīšanas gaitā atklās kompromitējošu informāciju par NATO, kas, viņaprāt, vainojama virknē kara noziegumu. Nelūgta advokāta lomā «ielēkusi» lielvalsts Krievija, kas stingri pastāv uz to, ka nelikumīga bijusi pati izdošanas procedūra un līdz ar to bijušais vadonis nav tiesājams. Ārpolitikas speciālisti norādījuši, ka tas uzskatāms par uzmanības novēršanas mēģinājumu, jo vēl nevarot zināt, vai pēc gadiem Hāgas tribunāla priekšā nav jāstājas kādam no Krievijas līderiem sakarā ar nesenajiem asiņainajiem notikumiem Čečenijā.
Sašķeltās un sagrautās valsts tagadējās amatpersonas pieļāvušas iespēju, ka ar laiku Hāgas tribunālam varētu tikt izdots arī bijušais Bosnijas līderis Radovans Karadžičs un kādreizējais militārists Ratko Mladičs, ja vien tiktu pieņemts attiecīgs likums par sadarbību ar minēto tribunālu.
Neatkarības gados Lietuvā, tāpat kā Latvijā, notikusi ne viena vien valdības maiņa. Izpildvaras abās kaimiņvalstīs mainās gluži kā sacensībās (Latvija pagaidām tomēr ir līdere), un arī pašlaik Lietuvā tiek pārdzīvota kārtējā valdības krīze. Valdības vadītāja amatā apstiprināts bijušais valsts prezidents sociāldemokrāts Aļģirds Brazausks, kas pašreiz ir viens no populārākajiem politiķiem valstī.
Kiprā aktivizējušies vietējie grieķi, kas sākuši vērienīgus protestus pret radiosakaru antenu celtniecību britu militārās bāzes vajadzībām. Nemieri izvērsušies tik plaši, ka policija vairs nav spējusi kontrolēt situāciju, savukārt paši protestētāji ielauzušies vietējā likuma sargu iecirknī un atbrīvojuši tur ieslodzīto viņiem simpatizējošu vietējo politiķi. Zaudējumus cietusi arī Lielbritānijas militārā bāze, kur, demonstrantiem darbojoties, izcēlies ugunsgrēks, kas aizlaidis postā daļu ēku un armijas aprīkojuma.
Francijas prezidents Žaks Širaks Krievijā ticies ar tās prezidentu Vladimiru Putinu. Abi politiķi raduši saskaņu jautājumos, kas saistīti ar iespējamo sankciju atcelšanu pret Irāku un iebildumiem pret ASV plānu atteikties no pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanas līguma izpildes, kā arī kopā devušies makšķerēt un sagādājuši sev maltīti vakariņām. Diezin vai abu bruņoties kāro valstu galvas apspriedušas faktu, kas bijušajam spiegam Putinam godu nu nekādi nedara, proti, Krievijas bruņotajos spēkos šopavasar uzstādīts savdabīgs rekords – jauniesaukto vidū bijuši 46 pilnīgi analfabēti.
Baltkrievijā kāds vietējais bezdarbnieks masu sporta pasākuma laikā valsts prezidentam Aleksandram Lukašenko iemetis ar tomātu. Pēc tam vīrietis paskaidrojis, ka šādu protesta veidu izvēlējies vēsturisku notikumu ietekmē – savulaik šādi esot izteiktas antipātijas sliktiem aktieriem. Trāpīgais metējs notiesāts ar arestu uz septiņām dienām.
Amerikā aizvadītas šīs valsts vēsturē svarīgākās – Neatkarības dienas – svinības ar tradicionālo uguņošanu un masveidīgu kopā sanākšanu. Valsts prezidentam Džordžam Bušam jaunākajam šī diena gan bijusi ar rūgtuma piegaršu, jo pēdējās ziņas liecina, ka Baltā nama saimnieka popularitātes reitings atkal krities.
