Vasara ir ne tikai saulains atpūtas laiks. Kā saka Jelgavas poliklīnikas dermatovenerologs Oskars Plivčs, tā ir arī kāju sēnīšu aktivizēšanās periods – vasaras karstumā kājas svīst pastiprināti.
Vasara ir ne tikai saulains atpūtas laiks. Kā saka Jelgavas poliklīnikas dermatovenerologs Oskars Plivčs, tā ir arī kāju sēnīšu aktivizēšanās periods – vasaras karstumā kājas
svīst pastiprināti.
Kā stāsta ārsts, ja cilvēks valkā piemērotus apavus, ievēro higiēnas nosacījumus, no sēnīšu infekcijām var izvairīties.
«Katru dienu mums ir kāds pacients, kuram ir kāju sēnīte. Bieži vien cilvēks pats nemaz nezina, kur un kā varētu būt inficējies, jo simptomi mēdz atklāties krietni vēlāk pēc saskarsmes ar slimības izraisītāju.
Sēnīšu slimību ārstēšanas problēma ir tā, ka sēnīte var atkārtoties. Pat tad, kad pacients ir pārliecināts – esmu izārstējies –, antibiotikas uzreiz nevajadzētu pārtraukt lietot,» stāsta dermatovenerologs O.Plivčs.
Sēnīšu izraisītāji ir izturīgi, tie ilgstoši iztur gan zemu temperatūru, gan karstumu, gan ultravioleto, gan rentgena starojumu.
Ārsts skaidro, ka inficēšanās bieži notiek tiešā ceļā – no inficēta cilvēka un viņa lietotās veļas, dvieļiem. Tamdēļ jāuzmanās, apmeklējot pirti, baseinu, saunu u.c. Sēnītes ne tikai ilgi saglabā dzīvotspēju, tās var pat vairoties augsnē, koksnē (pirtīs, redelēs), vilnā (zeķēs), ja tā piesūkusies ar sviedriem, ādas zvīņām.
Veselai, tīrai un nebojātai ādai piemīt aizsargspēja gan pret mikroorganismiem, gan sēnēm. Pirmā barjera ir vesels ādas raga slānis, «skābā tauku mantija». To veido keratīns (raga plātnītnes), sviedri un tauki. Ja sviedru un tauku dziedzeru sekrēts ir normāls, āda tiek aizsargāta no nelabvēlīgo faktoru ietekmes.