No 1. jūnija līdz 5. jūlijam norisinājās valsts mēroga pasākums – lauksaimniecības skaitīšana.
No 1. jūnija līdz 5. jūlijam norisinājās valsts mēroga pasākums – lauksaimniecības skaitīšana. Tās pirmos rezultātus vēl jāgaida, bet jau zināms, ka šī Centrālās statistikas pārvaldes rīkotā akcija noritēja visai veiksmīgi.
Centrālās statistikas pārvaldes speciāli sagatavots skaitītājs apmeklēja lauku saimniecības, kuras apsaimnieko vienu hektāru un vairāk lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai arī kuras iepriekšējā gada laikā pārdošanai saražoja lauksaimniecības produkciju vairāk nekā 1000 latu vērtībā. Pērn lauksaimniecībā izmantojamā zeme (aramzeme, ilggadējie stādījumi, pļavas un ganības) valstī bija 2485 tūkstoši hektāru.
Katram skaitītājam līdzi bija statistikas iestādes izdota apliecība ar fotogrāfiju un tumši zils portfelis ar gaismu atstarojošu joslu. Skaitītāja uzdevums bija uzdot jautājumus par zemes izmantošanu, saimniecības tehniku un cita saimnieku rīcībā esoša īpašuma vērtību.
Lauksaimniecības skaitītāji ieguvuši informāciju par 95,9 procentiem mūsu valsts zemnieku saimniecību no apmēram 200 000 paredzētām. 13 000 gadījumu neizdevās sastapt zemes lietotājus vai īpašniekus, jo viņi nebija ne zemes atrašanās vietā, ne dzīvesvietā. Diemžēl 512 saimnieku atteicās sniegt skaitītājiem nepieciešamo informāciju.
Jelgavas rajonā apmeklēti 99,3 procenti no visām zemnieku saimniecībām, un tas ir labs rādītājs, tā informēja Jelgavas Statistikas nodaļas vadītāja vietnieks lauksaimniecības skaitīšanas jautājumos Jānis Melderis. Viņš skaidroja, ka 259 saimniecībās (4 procenti), kurās zeme ir iznomāta, skaitīšanas process nenotika. Taču tur tika veikta pārbaude. Informāciju apkopojošās anketas tika aizpildītas 5714 saimniecībās, un tas ir 96 procenti. Arī mūsu rajonā mīt noslēpumaini zemes apsaimniekotāji. 12 saimniecībās atteicās sniegt informāciju. Tomēr J.Melderis uzsvēra, ka viņu zeme nepaliks neuzskaitīta, jo ikvienā pagastā vajadzīgie dati ir. Tie varot nebūt pilnīgi precīzi, taču ir pietiekami optimāli. J.Melderis atzina, ka ar retiem izņēmumiem zemnieki bijuši atsaucīgi un ieinteresēti.
Vircavas pagastā, kur lauksaimniecības skaitīšanu veica zemes ierīkotāja Alla Jemeļjaņenko, tikai viens lauksaimnieks atteicās sniegt informāciju. Pārējie saimnieki bija laipni, taču dažādu iemeslu dēļ ne visi vēlējās atklāt patieso īpašuma vērtību. Pat neparakstīja anketu, apliecinot, ka pieder mājlopi, kaut arī blakus kūtī māva gotiņa. Daži izrādīja neizpratni par to, kāpēc viņiem jāstāsta par savu īpašumu, jo tā esot tikai viņu pašu darīšana.
Līdz 1. augustam zemes īpašnieki vai lietotāji, kas nepiedalījās lauksaimniecības skaitīšanā, var paši pieteikties rajona statistikas nodaļā vai Centrālajā statistikas pārvaldē.
Ziņu aģentūra LETA informē, ka pagājušās nedēļas beigās arī Igaunijā sākās lauksaimniecības skaitīšana, kas aptvers visus lauksaimniecības produkcijas ražotājus. Tur šī ir pirmā šāda tipa skaitīšana kopš neatkarības atjaunošanas. Kaimiņvalstī tās mērķis ir iegūt datus labākai lauksaimniecības organizēšanai.
