2001. gads ir ievērojams ne tikai ar pastiprinātu saules aktivitāti, bet arī ar aktivitātēm kultūras dzīvē. Protams, lielā mērā tās nosaka Latvijas galvaspilsētas Rīgas astoņsimtgades svinības.
2001. gads ir ievērojams ne tikai ar pastiprinātu saules aktivitāti, bet arī ar aktivitātēm kultūras dzīvē. Protams, lielā mērā tās nosaka Latvijas galvaspilsētas Rīgas astoņsimtgades svinības. Pateicoties tam, 2001. gadā Rīga ir viena no četrām pilsētām, kas ieguvušas Eiropas kultūras pilsētas statusu. Šogad Eiropā ir divas kultūras galvaspilsētas – Porto un Roterdama, savukārt Rīga augustā un septembrī un Bāzele novembrī būs Eiropas kultūras mēneša pilsētas. Rīgas kultūras mēneša «izstiepšanos» divu mēnešu garumā projekta koordinatori skaidro ar to, ka pasākuma programma būs pārāk piesātināta un plaša, lai to īstenotu viena mēneša laikā, tādēļ tai ticis atvēlēts ilgāks laiks. Rīgai, kas atšķirībā no daudzām citām Austrumeiropas pilsētām līdz šim nav varējusi lepoties ar kultūras aktivitāšu pārbagātību, šķiet, par to bēdāties nevajadzētu. Gluži otrādi – jau aizritējušās Hanzas dienas, 800 gadu svinības un Eiropas kultūras mēnesis galvaspilsētas kultūras dzīvi ievadīs gultnē, kādā tai, iespējams, vajadzētu atrasties katru gadu.
Runājot par Eiropas kultūras mēneša norisi, nevar neminēt tā koordinatoru pašaizliedzīgo darbu. Projektu koordinē trīs cilvēki – Gundega Laiviņa, Sergejs Timofejevs un Līga Gaisa. Līdztekus valsts piešķirtajam Eiropas kultūras mēneša projekta finansējumam – 569 tūkstošu latu – rasts sponsoru atbalsts vairāku desmitu tūkstošu apmērā. Bet galvenais – izveidota galvaspilsētas kultūras dzīvei unikāla un drosmīgiem eksperimentiem piesātināta programma. Kā uzskata paši projekta koordinatori, Eiropas kultūras mēneša pasākumi domāti tiem, kuri ir ar mieru doties uz vēl neiepazītām vietām un kurus nebaida eksperimenti, eksotika, kultūru daudzveidība, māksla, kas uzrunā un liek piedalīties gan garīgi, gan fiziski.
Nepieradinātā kultūra
Eiropas kultūras mēneša programmas veidošanā projekta koordinatori vadījušies no trim apsvērumiem. Pirmkārt, projektā tika iekļauta netradicionālā, neērtā un nepieradinātā māksla, kas dažādu apstākļu sakritības dēļ palikusi ārpus galvaspilsētas kultūrprocesa. Otrkārt, īpaša uzmanība tika pievērsta pasākumiem, kas notiek jaunās, īpaši gatavotās un kultūras specifikai pielāgotās vietās – Dzelzceļa muzejā, Lāčplēša ielas «Sapņu fabrikā», Spilves lidostā, uz jaunās Noasa peldošās skatuves, sabiedriskajā transportā, daudzdzīvokļu namos, Daugavgrīvas fortos un citur. Treškārt, Eiropas kultūras mēneša rīkošanā akcents tika likts uz projektiem ar mūsdienu pasaulē pazīstamu un novērtētu mākslinieku piedalīšanos. Saskaņā ar sākotnējo ieceri par projekta «naglu» varēja uzskatīt pasaulslavenā britu režisora Pētera Grīnveja īpašo projektu Rīgai. Līdz mirklim, kad tika paziņots, ka tas netiks realizēts. Kā iemesli tika minēti modernas infrastruktūras trūkums laikmetīgās mākslas projektiem, kā arī paša režisora grūtības sagatavot vērienīgo ieceri tik īsā laikā. Lai arī šis apstāklis noteikti apbēdinās daudzus P.Grīnveja cienītājus, projekta koordinatori parūpējušies par «kompensāciju», kas noteikti iepriecinās fotomākslas cienītājus. Proti, septembra vidū kādā no Rīgas neapdzīvotajiem daudzstāvu namiem durvis vērs pasaulslavenās fotogrāfu apvienības «Magnum» darbu izstāde. Izstādes raksturošanai, šķiet, vislabāk minēt, ka viens no «Magnum» dibinātājiem īsi pēc Otrā pasaules kara bija ģeniālais franču fotomākslas meistars Anrī Kartjē Bresons, kura vārds noteikti nav svešs nevienam fotogrāfijas vēstures interesentam.
Izvēle pašu ziņā
Katram, kas aplūkojis Eiropas kultūras mēneša programmu, kļūst skaidrs, ka visu pasākumu apmeklējums divu mēnešu garumā ir ārpus cilvēka spējām, tāpēc katram pašam jāizvēlas, kad un ko apmeklēt. Par gaumi, kā zināms, nestrīdas, tādēļ nebūtu pareizi vienus pasākumus vērtēt augstāk par citiem. Tomēr starp projekta koordinatoru iecienītajiem mazāk tradicionālajiem dažus būtu vērts pieminēt atsevišķi.
Kā vienu no visai retām parādībām galvaspilsētas ikdienā var minēt no 20. līdz 27. septembrim Rīgas biržā notiekošo fotoizstādi un koncertu sēriju «Jazz Giants: Past – Present – Riga», kurā būs aplūkojami dāņu fotogrāfa Džona R. Džonsena fiksētie izcilāko pasaules džeza mākslinieku portreti. Izstādi papildinās Francijas, Dānijas, Lietuvas un Latvijas modernā džeza mākslinieku koncerti.
Par vienu no interesantākajiem pasākumiem noteikti kļūs no 24. līdz 26. augustam Dzelzceļa muzejā un Arkādijas parkā notiekošais Eiropas Skaņu simpozijs, kurā paredzēti pasaules eksperimentālās mūzikas koncerti, meistarklases, ierakstu sesijas. Kā ievērojamākos dalībniekus var minēt Migelu Povedu ar grupu (Spānija), pašmāju «Iļģus», grupu «Gjallarhorn» no Somijas, Kočani orķestri no Maķedonijas, Tomiju Adolfsonu un vokālisti Chime Topgyal (Zviedrija/Tibeta), kā arī Nīderllandes grupu «Kara Dara». Kā uzsver projekta vadītāja G.Laiviņa, Eiropas Skaņu simpozijs diezgan pārsteidzoši atklās to, kā kopā ar imigrantiem no Āfrikas un Āzijas Eiropas mūzikā ieplūdušas arī šo kontinentu muzikālās tradīcijas. Iespējams pat, ka bez saskarsmes ar tām Eiropas mūzika nav iedomājama.
Atsevišķi minams ir arī no 4. līdz 11. augustam un no 7. līdz 15. septembrim Irbenē, Liepājā un Rīgā notiekošais starptautiskais jauno mediju kultūras festivāls un pasākumu sērija «Māksla + Komunikācijas 2001». Tajā iecerēts satelītu un radio tehnoloģiju simpozijs VIRAC lokatorā Irbenē, Marko Peljhana un «Projekt Atol» (Slovēnija) satelītu un radioviļņu skaņas priekšnesums, kā arī seminārs par dažādiem jauno tehnoloģiju kultūras un mediju mākslas izglītības aspektiem.
Teātra mākslas mīļotājus īpaši interesēs no 9. līdz 10. septembrim Rīgas kinostudijā notiekošās Stokholmas «Orion» teātra viesizrādes. Tajās skatītājiem tiks piedāvāta zviedru režisora Larsa Rudolfsona iestudētā Raiņa luga «Jāzeps un viņa brāļi», kuru zviedriski tulkojis Juris Kronbergs.
Arī no 14. līdz 23. septembrim noteikti būs teātra faniem piepildīts laiks, jo kārtējo reizi notiks starptautiskais jaunā teātra festivāls «Homo Novus», kas atvērs Rīgu dažādām teātra izpausmēm – no drāmas un mūsdienu dejas līdz cirkam un interneta teātrim.
Kā vēl viens nebijis notikums minams no 13. līdz 14. septembrim Latvijas Nacionālajā operā skatāmais un klausāmais Annas Ahmatovas «Rekviēma» iestudējums «Melns pār Sarkanu». Tas tapis, Latvijas Radio korim sadarbojoties ar Skotijas teātri «Cryptic».
Eiropas kultūras mēneša savdabību noteikti papildinās vizuālās mākslas projekts «Pilsēta = Galerija». Tas ietvers Eiropas deviņdesmito gadu mākslas prezentāciju publiskajā telpā, izmantojot vides reklāmas stendus pilsētā.
Nobeigumā der pieminēt arī augustā «Sapņu fabrikā» notiekošo fotomākslas projektu «Rīga 8 + 100». Tajā iecerēts veidot fotokolekciju, kurā fiksētas rīdzinieku izvēlētās pilsētas vietas gadsimtu mijā – vietas, kas pašiem rīdziniekiem simbolizē Rīgu un vispilnīgāk izsaka pilsētvides īpatnības.
Skaidrības labad jāpiebilst, ka iepriekšminētie pasākumi ir tikai daļa no Eiropas kultūras mēneša. Iespējams, ka sīkāk neiztirzātā daļa daudziem kultūras interesentiem varētu šķist saistošāka. Kā jau sacīts – par gaumi nestrīdas, bet to vajag izkopt. Eiropas kultūras mēnesis Rīgā ir ne tikai viens no pirmajiem mūsu valsts soļiem, integrējoties Eiropas Savienības kultūrprocesā. Tā ir arī neikdienišķa iespēja atpūsties un uzkrāt iepriekš nebijušu kultūras pieredzi, ko nevar zaudēt un ko neviens nevar atņemt.
Izmantoti Eiropas kultūras mēneša biroja materiāli
Galveno Eiropas kultūras mēneša pasākumu programma
2. – 9. augusts Rīgas Mstislava Rostropoviča čella festivāls
Simfoniskie un kamerkoncerti, meistarklases un izstāde, ko vieno kopīgs moto «Čells orķestrī, čells ar orķestri, čells pāri orķestrim»
1. – 19. augusts Mūsu labā griba savai videi un pilsētai
Piektā starptautiskā bērnu un jauniešu mākslas izstāde un koncerti starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā
11. – 17. augusts Latvijas Nacionālās operas izrāžu skate
23. augusts Gidona Krēmera un Šlēsvigas – Holšteinas Mūzikas festivāla starptautiskā jauniešu simfoniskā orķestra koncerts. Diriģents Kristofs Ešenbahs
24. – 26. augusts Eiropas Skaņu simpozijs
Pasaules un eksperimentālās mūzikas festivāls
31. augusts Imanta Kalniņa 6. simfonijas pirmatskaņojums
Izpilda Liepājas simfoniskais orķestris, diriģents Imants Resnis
6. – 9. septembris Starptautiskās pieminekļu aizsardzības organizācijas EUROPA NOSTRA ikgadējā rudens konference «Koka arhitektūra pilsētās»
4. – 11. augusts,
7. – 15. septembris Starptautiskais jauno mediju kultūras festivāls un pasākumu sērija «Māksla + Komunikācijas 2001»
14. – 15. septembris Digitālo mediju mākslas un klubu kultūras projekts HIP HOP LV
9. – 10. septembris Stokholmas teātra «Orion» viesizrādes Rīgā
Raiņa «Jāzeps un viņa brāļi», režisors Larss Rudolfsons, zviedru valodā tulkojis Juris Kronbergs
8. – 12. septembris Trešais Eiropas Dzejas apaļais galds
40 Eiropas dzejnieku diskusijas par dzejas lomu mūsdienu sabiedrībā. Diskusijas moto «Poesis Summa Linguarum» jeb «Dzeja – valodu būtība»
15. septembris Poētiskā video festivāls «Vārds kustībā»
14. – 23. septembris Starptautiskais jaunā teātra festivāls «Homo Novus»
Rīga – atvērta telpa dažādām teātra izpausmēm – no drāmas un mūsdienu dejas līdz cirkam un interneta teātrim
13. – 14. septembris «Melns pār Sarkanu». A.Ahmatovas «Rekviēma» iestudējums
22. septembris Starptautiskais dejas projekts «3 x»
Artūra Maskata skaņdarbs orķestrim «Concerto Grosso» trīs horeogrāfu – ķīnieša Jinga E. Dinga, dienvidafrikāņa Kassija Tlotlalemajes un latvieša Aivara Leimaņa – interpretācijā
14. – 23. septembris «Tumšie brieži»
Ingas Ābeles lugas iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī, režisors Viesturs Kairišs, vizuālā koncepcija – Ieva Jurjāne, Ilmārs Blumbergs
20. – 27. septembris Fotoizstāde un koncertu sērija «Jazz Giants: Past – Present – Riga»
Dāņu fotogrāfa Džona R. Džonsena fiksēto izcilāko pasaules džeza mākslinieku portretu izstāde un Eiropas modernā džeza mākslinieku koncerti. Vizuālās mākslas projekti
8. augusts – 7. septembris Laikmetīgās latviešu mākslas izstāde «Identitāte»
Ar jauniem mākslas darbiem izstādē piedalās Kristaps Ģelzis, Oļegs Tilbergs, Ojārs Pētersons, Sarmīte Māliņa, Andris Breže, Sandra Krastiņa, Ritums Ivanovs u.c.
Augusts Fotomākslas projekts «Rīga 8 + 100»
Fotokolekcija, kurā fiksētas rīdzinieku izvēlētās pilsētas vietas gadsimtu mijā – vietas, kas pašiem rīdziniekiem simbolizē Rīgu un vispilnīgāk izsaka pilsētvides īpatnības
Septembris Vizuālās mākslas projekts «Pilsēta = Galerija»
Eiropas deviņdesmito gadu mākslas prezentācija publiskajā telpā, izmantojot vides reklāmas stendus pilsētā
