Ar uzņēmējdarbības vidi saistīto amatpersonu korupcija Latvijā ir samērā plaši izplatīta, liecina sabiedrības par atklātību «Delna» un Latvijas Tirgotāju asociācijas pētījuma «Korupcijas seja Latvijā» rezultāti.
Ar uzņēmējdarbības vidi saistīto amatpersonu korupcija Latvijā ir samērā plaši izplatīta, liecina sabiedrības par atklātību «Delna» un Latvijas Tirgotāju asociācijas pētījuma «Korupcijas seja Latvijā» rezultāti.
31 procents aptaujāto Latvijas tirgotāju neuzskata, ka atsevišķas uzņēmējdarbības problēmas būtu iespējams atrisināt bez kukuļdošanas. 27 procenti respondentu aptaujā pauduši viedokli, ka uzņēmējdarbības problēmas ir iespējams atrisināt arī bez kukuļdošanas. 21 procents dalībnieku uzskata, kas tas ir iespējams tikai ļoti retos gadījumos, bet desmit procentu – ka tas ir iespējams, ja esi bagāts. Savukārt 11 procentu aptaujāto uzņēmēju nav atbildējuši uz jautājumu, vai uzņēmējdarbības problēmas ir iespējams atrisināt bez kukuļdošanas.
Aptauja veikta šā gada pirmajā pusē, kopumā izvaicājot 141 uzņēmēju, tanī skaitā arī Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas semināra dalībniekus. Lielākā daļa aptaujāto (65 procenti) nodarbināti mazumtirdzniecībā. Vairumtirgotājus pārstāvēja 18 procentu respondentu, bet pārējie aptaujātie nodarbojās ar ēdināšanas uzņēmumiem (13 procentu) un citu pakalpojumu sniegšanu. 54 procenti dalībnieku pārstāv mazos uzņēmumus, kuros nodarbināti viens līdz 10 darbinieku, bet 51 un vairāk darbinieku ir tikai pieciem procentiem aptaujāto.
Pētījums liecina, ka uzņēmējiem izveidojušies savi stabili priekšstati par to, kurās institūcijās ir jādod kukulis un kurās to var nedarīt. Aptauja pierāda, ka lielākā daļa uzņēmēju tomēr ir noskaņoti pret kukuļdošanu un labprāt atbalstītu konkrētu rīcību, ja korupcijas apkarošana neskartu uzņēmumu intereses.
Kopumā tomēr kukuļdošanu uzņēmēji uzskata par mazāku ļaunumu nekā spēkā esošo likumu un noteikumu sarežģītību, amatpersonu nekompetenci un vilcināšanos lēmumu pieņemšanā. Projekta īstenotāji noskaidrojuši, ka vislielākās problēmas uzņēmējiem sagādā pārāk sarežģītie noteikumi un nesamērīgi bargās soda sankcijas, kas tiek piemērotas par salīdzinoši niecīgiem pārkāpumiem. Šāda valsts bardzība ir labvēlīga augsne korupcijai, jo uzņēmēji, lai nebūtu jāmaksā milzīga soda nauda par niecīgu pārkāpumu, dažkārt cenšas atpirkties no ierēdņiem ar kukuli.
Papildu maksājumu skaidrā naudā jeb kukuļa pieprasīšanu kā bieži sastopamu problēmu pieminējuši tikai deviņi procenti aptaujāto. 22 procenti ar šo problēmu saskārušies dažkārt. Tas nozīmē, ka korupcija uzraudzības institūcijās ir sastopama samērā bieži. Tikai 24 procenti no aptaujātajiem nepārprotami norādījuši, ka viņiem nekad nav vajadzējis maksāt kukuļus.
Pēc respondentu domām, vislielākās nekārtības, radot vēlamos apstākļus kukuļdošanai, ir policijā. Tā atzinuši 40 procenti aptaujāto. Kā nākamos iespējamos kukuļņēmējus aptaujātie nosaukuši valsts sanitāros dienestus (39 procenti), iestādes, kas izsniedz būvatļaujas (31 procents) un Valsts ieņēmumu dienestu (30 procenti). Muitu pieminējuši 24 procenti aptaujāto, taču jāņem vērā, ka uzņēmēju saskare ar muitu nav ikdienas parādība. Vismazāk korumpētās institūcijas, pēc respondentu domām, ir meteoroloģiskās inspekcijas (viens procents), autortiesību aizsardzības centri (četri procenti), patērētāju tiesību aizsardzības centri (astoņi procenti) un Valsts darba inspekcija (desmit procenti).
Uz jautājumu par kukuļa apmēriem lielākā daļa (68 līdz 84 procenti) repondentu atbildēt atteikušies. No tiem, kas atbildējuši, 12 procentiem dot kukuļus līdz 50 latiem bijis nepieciešams samērā regulāri. Tikpat daudz – 12 procentiem – respondentu tas ir bijis atsevišķs gadījums. Kukuļi virs 100 latiem regulāri netiek doti tikpat kā nekad. Uz jautājumu, vai respondents piekristu gada laikā nedot kukuļus, gandrīz divas reizes vairāk (39 procenti) ir to, kas sniedz apstiprinošu atbildi, nekā to, kas atbildējuši noliedzoši (20 procentu).
Kā zināms, šā gada «Transparency International» korupcijas uztveres indeksā, ko veido lielākoties speciālistu un uzņēmēju aptaujas ārvalstīs, Latvija ierindojas 59. vietā 91 valsts vidū. Tā ir zemākā vieta starp Baltijas valstīm, un tie ir arīdzan sliktākie rezultāti Latvijai pēdējo trīs gadu laikā.
Korumpētākās institūcijas:
policija (40 procenti);
valsts sanitārie dienesti (39 procenti);
iestādes, kas izsniedz būvatļaujas (31 procents);
Valsts ieņēmumu dienests (30 procenti).
Vismazāk korumpētās institūcijas:
meteoroloģiskās inspekcijas (1 procents);
autortiesību aizsardzības centri (4 procenti);
patērētāju tiesību aizsardzības centri (8 procenti);
Valsts darba inspekcija (10 procenti).
