Senie romieši pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas bija paraduši iet aukstā dušā.
Senie romieši pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas bija paraduši iet aukstā dušā. Iespējams, ka šo tradīciju derētu pārņemt arī Jelgavas domniekiem, kuru prātos šīs vasaras tveice un paaugstinātā saules aktivitāte ir radījusi nemieru un atņēmusi dvēseles harmoniju. Citādi laikam nevar nosaukt ceturtdienas Domes sēdi, kurā galvenā vērība tika pievērsta jautājumam par 3. un 16. bērnudārza privatizāciju. Lieta tiešām ir nopietna. Žēl tikai, ka tā vietā, lai šo problēmu risinātu konstruktīvi, viens otrs domnieks atļaujas nodarboties ar politiskā kapitāla krāšanu un netieši arī ar etnisko nesaskaņu saasināšanu Jelgavā.
Ar šādām metodēm normāli politiķi par reitingiem nerūpējas. To pašu var teikt arī par otra, zināmā mērā ar bērnudārzu problēmu saistīta jautājuma izskatīšanu, kad debatēs par Sabiedrības integrācijas komisijas nolikumu tika vienkārši vilkts laiks un «Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā» un LSDSP pārstāvji klātesošajiem demonstrēja iemaņas retorikā.
Atgriežoties pie minēto bērnudārzu problēmām, jāatzīmē tāds visai pārsteidzošs apstāklis, ka Dome savulaik ir saņēmusi priekšlikumus par iznomāšanu ar privatizācijas pirmtiesībām no visiem bērnudārziem, tajā skaitā arī no 3. un 16. Šis apstāklis rada neizpratni, par ko tad īsti cīnās simt piketētāji un viņu aizstāvji Domē. Vai par to, lai varētu apmeklēt pirmsskolas mācību iestādes dzimtajā valodā? Pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs skaidro, ka grupas ar krievu mācību valodu varot ierīkot jebkurā no pilsētas bērnudārziem, ja tik būšot pieprasījums. Kur tad ir problēma? Vai naudā? Paskatīsimies, cik liela mēnešmaksa par vienu audzēkni ir iznomātajos Jelgavas bērnudārzos, kas jau atrodas privatizācijas procesā! Divas no šīm pirmsskolas iestādēm nav mainījušas mēnešmaksu, atstājot tos pašus 6 latus mēnesī, ko maksā pašvaldības bērnudārzus apmeklējošu bērnu vecāki. Citos ir 14 lati un 28 lati mēnesī, taču vidēji ikmēneša maksa par vienu bērnu šajās pirmsskolas iestādēs daudz nepārsniedz 10 latus. Vairākās Latvijas lielākajās pilsētās šī maksa ir tuvu 20 latiem atkarībā no pakalpojumu paketes.
Domes kļūda ir tā, ka, koncentrējot uzmanību uz Siltumtīkliem, Lielupes tilta remontu un daudziem citiem jautājumiem, šī problēma uz kādu brīdi bijusi atstāta novārtā, un to veiksmīgi izmantojuši tie, kas ap šo lietu vēlējās sacelt ažiotāžu, nevis to atrisināt. Skaidrs, ka Dome nedrīkst turpināt novirzīt pirmsskolas mācību iestāžu uzturēšanai vairāk līdzekļu, nekā vispārizglītojošām skolām. Likumdošana paredz, ka pašvaldībai ir jānodrošina iespēja pirmskolas vecuma bērniem apmeklēt bērnudārzu, protams, saprāta robežās nepadarot to vecākiem neiespējamu lielo ikmēneša maksu dēļ. Viennozīmīgi skaidrs, ka Domei ir jāpalīdz nodrošināt pirmsskolas izglītību bērniem no maznodrošinātajām ģimenēm un bērniem ar veselības traucējumiem. Par to nevar būt nekādu šaubu.
Un populismu labāk būtu atmest. Populisma augļus Domei nācās plūkt arī ceturtdien, balsojot par 1. martā pieņemtā un pēc STU kreditoru protestiem nelikumīgā lēmuma atcelšanu par Jelgavas Domes kreditora prasības samazināšanu par 200 tūkstošiem latu, ar 1. marta lēmumu nosakot siltumenerģijas maksu 22,48 lati par megavatstundu. Tā tās lietas nenotiek, un par šādiem lēmumiem gadās dabūt aukstu dušu.
