Zaļenieku arodvidusskolas audzēknis Ritvars Karelis mācās par autoatslēdznieku. Ar šo profesiju, kas viņu ļoti interesē, viņš vēlas nodarboties arī turpmāk.
Zaļenieku arodvidusskolas audzēknis Ritvars Karelis mācās par autoatslēdznieku. Ar šo profesiju, kas viņu ļoti interesē, viņš vēlas nodarboties arī turpmāk. Kaut gan Ritvara šā brīža lielākais dzīves mērķis ir iestāties augstskolā, iegūt bakalaura zinātņu grādu un strādāt labi atalgotu darbu.
Ričiņam (tā Ritvaru draugi dēvē jau gandrīz piecus gadus) vārdu devis tēvs, lai gan pirms divdesmit gadiem viņa māte pat nezināja, ka šāds vārds ir. Pašam tas šķiet patīkams un, viņaprāt, raksturo cilvēku ar stingriem principiem: «Reizēm pat draugi brīnās, kā es varu būt tik ietiepīgs un spītīgs. Īsti nezinu, vai tas ir labi, ka jebkuru ideju vēlos realizēt, lai arī ko tas maksātu. Tomēr uzskatu, ka cilvēks nedrīkst ieslīgt galējībās un rīkoties spontāni. Viss dzīvē ir jāsaplāno un jābūt nosvērtam.»
Pašam Ritvaram ārkārtīgi svarīga ir ģimene un draugi, jo tieši šie cilvēki ir klāt visgrūtākajos brīžos. Lielākā viņa laika daļa tiek pavadīta ar draugiem, izklaidējoties, apmeklējot pasākumus un rīkojot pašmāju tusiņus. Bet šad tad pat patīkami esot pabūt vienam, paskatīties televīziju, piemēram, kādu asa sižeta filmu vai labu komēdiju, uzspēlēt datorspēlītes. Ritvars arī fano par 1. formulas sacensībām, un viņa favorīts ir Mihaels Šūmahers.
Gaviļnieks cenšas dzīvē izbaudīt visu jauno, jo varbūt otras iespējas nebūs un kaut ko nokavēt ir netaisnīgi. Lielākoties problēmsituāciju gadījumā viņš paļaujas tikai uz saviem spēkiem. Citos gaviļnieks visaugstāk vērtē uzticību, patiesumu un taisnīgumu, taču pats attiecībās ievēro visai nežēlīgu principu: kā tu pret mani, tā es pret tevi.
Daudz laba vēlējumu arī citiem Ritvariem, Oskariem un Anvariem!
