Apkopoti dati par bezdarbu Latvijā pirmajā pusgadā. Jūnijā valstī bija 93 659 reģistrētie bezdarbnieki, no viņiem 25 985 – ilgstošie. Kopumā situācija uzlabojusies – kaut arī niecīgi.
Apkopoti dati par bezdarbu Latvijā pirmajā pusgadā. Jūnijā valstī bija 93 659 reģistrētie bezdarbnieki, no viņiem 25 985 – ilgstošie. Kopumā situācija uzlabojusies – kaut arī niecīgi.
Latvijas reģionos bezdarba līmenis ir ļoti atšķirīgs. Vismazākais tas ir Ogres rajonā – 5,9%, Rīgas rajonā – 6,4%, Limbažu un Cēsu rajonā – 7,3%. No pilsētām vismazākais bezdarba līmenis ir Rīgā – 3,6% un Ventspilī – 6,2%. Savukārt visvairāk bezdarbnieku ir Rēzeknes rajonā – 27,7%, Krāslavas rajonā – 21,8%, Balvu rajonā – 21,9%, Ludzas rajonā – 20,3% un Preiļu rajonā – 20,4%. Atšķirība ir gandrīz pieckārtīga.
Jelgava ir kaut kur pa vidu. Caurmērā Jelgavas rajonā un pilsētā 1. jūlijā bez darba bija 7,16% darbspējīgu iedzīvotāju. Lauku teritorijā bezdarbnieku ir mazliet vairāk – 7,53%. Vismazāk bezdarbnieku ir Zaļenieku pagastā (tikai 5%), Sidrabenes, Ozolnieku un Vircavas pagastā. Visaugstākais bezdarba līmenis ir Elejas pagastā – 16,5%.
Šādas atšķirības iemesls acīmredzot ir tas, ka, lai gan pamazām, tomēr daļā pagastu kļūst sakārtotāka lauksaimniecība. Zaļenieku pagastā ir visvairāk lielsaimnieku, tur arī tiek apstrādāta gandrīz visa zeme. Turklāt šis pagasts ir viens no retajiem, kur saglabāta lopkopība. Tas nozīmē, ka ir kur nodarbināt vietējos iedzīvotājus.
Raksturīgi arī, ka pamazām tiek pārvarēts biklums un nedrošība uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos. Piemēram, kāds jelgavnieks iegādājies 18 hektāru zemes Vilces pagastā, kur paredzējis ierīkot stādaudzētavu. Tai būs nepieciešami vietējie strādnieki.
Bezdarbam laukos beidzot ir vērojama tendence mazināties. Lauku iedzīvotāji, pārliecinājušies, ka no gaisa nekas nekrīt, biežāk meklē iespējas uzņēmējdarbībai. Kopējo ainu Jelgavas apkaimē raksturo vēl tas, ka uzņēmējdarbība pilsētā kļūst arvien dārgāka, tāpēc ražotnes «pārceļo» uz lauku teritorijām. Piemēram, Elejā izveidots firmas «KIM» zivju pārstrādes cehs, kurā nodarbināti 13 cilvēki.
Tajā pašā laikā pilsētā jaunas darba vietas tikpat kā nerodas. Tiesa, vairākiem desmitiem cilvēku tagad ir darbs jaunajā tirdzniecības centrā Pārlielupē, arī Ledus hallē. Taču kopumā aina nav tik rožaina, kā varētu secināt no šādiem skaitļiem: pilsētā ir 874 uzņēmumi, kuros nodarbināto skaits svārstās no viena cilvēka līdz pieciem, 41 uzņēmums, kuros strādā no 50 līdz 100 cilvēku, 7 uzņēmumi nodarbina vairāk nekā 200 strādnieku, bet tikai 4 uzņēmumos darbinieku skaits pārsniedz 500. Patiesībā šie skaitļi tāds vējš tūtā vien ir, jo reģistrēto (taču reāli nedarbojošos) uzņēmumu skaits Jelgavā ir reizes trīs lielāks. Tie no uzņēmumu reģistra netiek svītroti cerībā, ka reiz nostāsies uz kājām, jo uzņēmuma reģistrācija ir dārgāks «prieks» par likvidāciju. Turklāt lielākie darba devēji Jelgavā ir valsts budžeta organizācijas: Jelgavas Izglītības pārvalde (nodarbina 2200 cilvēku), Latvijas Lauksaimniecības universitāte, policija. Tikai daži uzņēmumi lielo darba devēju kategorijā ir ražojoši – šūšanas firmas «Redtex» un «KLLT», a/s «Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca», SIA «Larelini».
Uz šā fona sevišķi aktuāla ir bezdarbnieku iesaistīšana algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, tādējādi dodot iespēju iedzīvotājiem nopelnīt kaut mazumiņu. Kopumā valstī 2001. gada sešos mēnešos uz algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem Nodarbinātības valsts dienests (NVD) nosūtījis 9292 bezdarbniekus. Jelgavas pilsētā un rajonā pagaidu sabiedrisko darbu samaksai pirmajā pusgadā iztērēts 44 000 latu, katru mēnesi nodarbinot apmēram 150 cilvēku. Diemžēl šie rādītāji drīzāk apliecina valsts labo gribu nekā iedzīvotāju nodarbinātību – iespējas ir tikai uzņēmējiem.
Savukārt zinātnieki, kas pētījuši attīstītāko kapitālistisko valstu pieredzi, secina: uzņēmējiem palīdzēt nevar neviens. Ne valsts, ne pašvaldības. Likumi nekad nebūs visiem uzņēmējiem pilnīgi ideāli un labi. Pašvaldības nav tās, kas uzņēmējiem ar karoti mutē var ielikt gatavus risinājumus. Valsts, pašvaldības var tikai vairāk vai mazāk atbalstīt uzņēmēju iniciatīvu, viņus vedināt uz idejām, informēt par investīciju avotiem. Kā idejas īstenot, kā piesaistīt investorus – tas ir pašu uzņēmēju ziņā.
Viena no reālākajām iespējām arī Jelgavā reanimēt ražošanu – pievērsties augstajām tehnoloģijām, kaut nelielās darbnīcās montējot, piemēram, mikroshēmas vai dažādu iekārtu, aparātu un ierīču atsevišķus mezglus.
Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku pievēršas lietišķajai mākslai, tomēr tūristu iecienītos objektos trūkst suvenīru, ko daudzi labprāt pirktu. Tas zināmā mērā aizpildītu bezdarba kostos robus.
Lai gan valstī kopumā bezdarbs jūnijā salīdzinājumā ar maiju samazinājies par 0,1%, tas ir vājš mierinājums cilvēkiem, kam nav iespēju nodrošināt sev iztiku. Klasiķi ne velti teikuši, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju ziņā. Tiešām nav viegli saskatīt un realizēt iespējas uzņēmējdarbībai, taču tas nenozīmē, ka to nav. Labs piemērs ir Jelgavas firma «Devkon»: ar minimāliem līdzekļiem uzsācis ražošanu, šis uzņēmums tagad sekmīgi sadarbojas ar mašīnbūvētājiem citviet Latvijā, kā arī Pēterburgā un Igaunijā, paplašina ražošanu, rada jaunas darbavietas. Lai arī tikai dažas. Atcerēsimies, ka Jelgavā reģistrēts ap 3000 firmu. Par cik tūkstošiem bezdarbnieku kļūtu mazāk, ja tās sāktu arī reāli darboties?
