Deviņu Latvijas psihiatrisko stacionāro ārstniecības iestāžu pārstāvji kopā ar Valsts psihiatrijas centra speciālistiem formulējuši savas prasības un priekšlikumus, kas saistīti ar piedāvāto valsts finansēto gultasvietu skaita samazinājumu.
Deviņu Latvijas psihiatrisko stacionāro ārstniecības iestāžu pārstāvji kopā ar Valsts psihiatrijas centra speciālistiem formulējuši savas prasības un priekšlikumus, kas saistīti
ar piedāvāto valsts finansēto gultasvietu skaita samazinājumu.
Valsts psihiatrijas centra direktore Solita Udrasa aģentūrai LETA skaidrojusi, ka top vēstule valdībai vai domstarpību protokols, kurā mediķi formulēs smago situāciju psihiatrijas jomā, ko rada finansējuma samazināšana, kā arī iesniegs savus priekšlikumus situācijas uzlabošanai.
Valsts finansējums vienai gultas vietai psihiatrijas slimnīcās saglabājies līdzšinējais, taču psihiatrijas iestādēm piedāvāts slēgt vienošanās līgumus par medicīnisko aprūpi, kur minēts samazināts finansēto gultas vietu skaits, līdz ar to tālākai funkcionēšanai slimnīcām būtu nepieciešams atlaist no darba lielu skaitu darbinieku.
Katra slimnīca savas prasības izteica atsevišķi. Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenais ārsts Uldis Čāčus stāsta, ka galvenais, kas viņa vadītajai slimnīcai būtu nepieciešams, ir papildu finansējums: «Patlaban par vienu gultas dienu slimokase maksā 5,29, bet no pacientiem mēs cenšamies iekasēt līdzdalības maksu 0,45 latu apmērā. Tomēr, lai varētu nodrošināt labu medicīnisko aprūpi un ēdināšanu, būtu nepieciešams par vienu gultas dienu no slimokases saņemt vismaz 12 latu.»
Niecīgā finansējuma dēļ cieš pacients. U.Čāčus stāsta, ka slimnīcai nav iespējams pacientus ārstēt ar modernākajiem medikamentiem: «Mēs izmantojam tos, kas ražoti pirms desmit un divdesmit gadiem. Iedarbības ziņā tie varbūt nav slikti, bet bieži ir nevēlamas blakus parādības – vecie medikamenti ir daudz toksiskāki.»
Galvenais ārsts uzsver, ka pacientiem būtu vajadzīga labāka uzraudzība: «Šobrīd desmit pacientiem bieži vien ir tikai viens personāla cilvēks, kas viņus var uzraudzīt. Normāla situācija būtu, ja divus slimniekus aprūpētu viens darbinieks.»
Zemās mediķu algas bieži vien liek arī ārstiem izvēlēties labāk atalgotu darbu kādā privātā klīnikā, kur tiek maksāts trīs un četras reizes vairāk.
Šīs nedēļas laikā prasības tiks apkopotas vēstulē un nosūtītas gan slimokasei, gan valdībai.
U.Čāčus uzskata, ja nekas netiks darīts, tad jau tuvākajā laikā situācija var kļūt ļoti kritiska: «Mēs būsim spiesti no slimnīcas izrakstīt pacientus, kuru garīgais stāvoklis nav pilnībā stabils. Tas radīs papildu darbu drošības sargājošajām iestādēm un, protams, cietīs sabiedrība.»
