Jānītim uzdots pārāk grūts mājas darbs – jāiemācās garš dzejolis! Viņš iet pie tēta prasīt padomu.
Stāsta Undīne
Jānītim uzdots pārāk grūts mājas darbs – jāiemācās garš dzejolis!
Viņš iet pie tēta prasīt padomu, tētis saka: «Skolotāja muļķe! Skolotāja muļķe!» Jānītis to iegaumē.
Iet pie mammas, mamma saka: «Siļķe želejā! Siļķe želejā!»
Jānītis iet pie brāļa, tas saka: «Es esmu supermens! Es esmu supermens!»
Tad Jānītis iet pie māsas, māsa pie sevis dungo: «O, beibe, nedari tā! O, beibe, nedari tā!» Jānītis visu iegaumē.
Nākamajā dienā skolotāja viņu izsauc. Jānītis atbild: «Skolotāja muļķe! Skolotāja muļķe!»
Skolotāja iepleš acis: «KAS, KAS ES ESMU?!»
Jānītis atbild: «Siļķe želejā! Siļķe želejā!»
Skolotāja dusmīgi jautā: «Un kas tad TU esi?»
«Es esmu supermens! Es esmu supermens!»
«Pietiek! Ejam pie direktora!» skolotāja saka.
Jānītis: «O, beibe, nedari tā! O, beibe, nedari tā!»
