«Vai saule spīd pār «Lediņiem», vai lietus atkal slapina – kad esam kopā, priecīgs mums ir prāts!» Špicbuks, atbraucis no nometnes, šad tad uzdungo «Lediņu» himnu.
«Vai saule spīd pār «Lediņiem», vai lietus atkal slapina – kad esam kopā, priecīgs mums ir prāts!» Špicbuks, atbraucis no nometnes, šad tad uzdungo «Lediņu» himnu. Un tā vien gribas no rītiem aiziet uz «Jundu», pamāt bērniem, kas brauc uz nometni vai, vēl labāk, kāpt autobusā un laist līdzi! Jo tur ir jauni draugi, piedzīvojumi, peldēšanās, spēles, skrituļošana, šūpoles, Aiga, Uldis, Omīte un vēl, un vēl…
Ja visu jūniju esi izdzīvojies pa nometni, tad ir tik daudz ko pastāstīt draugiem! Nu, piemēram, «Lediņos» skolotājiem var teikt «TU!», un viņi nemaz nav skolotāji, bet ir virsaiši! Bērni nav apvienojušies klasēs, bet ciltīs, piemēram, «Sienāzīši», «Izdzīvotāji», «Čārliji», «Rupucīši», «4 seski», «Ašie pipariņi».
Reizi mēnesī «Lediņos» ir nakts piedzīvojums, kad tie, kuriem vecāki atļauj, drīkst palikt pa nakti, negulēt un darīt interesantas lietas. Vēl katru mēnesi visi dodas ciemos pie zirdziņiem un var arī jāt, karstākajā mēneša dienā brauc uz jūrmalu Engurē, un vēl katru mēnesi ir koncerts vecākiem!
Bet ik dienas ir dažādas nodarbības – dejošana, dziedāšana, fizkultūra, dabas mācība, veselības mācība, zīmēšana un veidošana, angļu valoda. Bet, ja nometnē gadās sasisties, nobrāzt celi vai elkoni, tad glābj dakterīte Ilze.
Bet nu par Špicbuka jaunajiem draugiem Lediņbērnu cilti. Kādu dienu Špicbuks viņus nolēma nosvērt un izmērīt – un iznāca viens milzīgs Lediņbērns, kas bija 3528 metrus garš, 806 kilogramus smags, viņa vēders bija 1572 centimetrus resns, bet apavus vajadzētu pirkt 568 centimetru garai pēdai. Varens zellis, vai ne! Ē, man ienāca prātā, ka tu varētu izmērīt, nosvērt un saskaitīt visu savu ģimeni, tad redzētu, kāds Kalniņš, Ivanovs vai Birznieks iznāktu!
Galu galā, bez kā Špicbuks nevar iedomāties «Lediņus»? Protams, bez bērniem!
