Saskaņā ar Ministru kabineta 29. maija lēmumu Zemkopības ministrija sabiedrības izvērtēšanai nodeva celulozes rūpnīcas ekonomiskās un finansu ietekmes uz Latviju novērtējumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 29. maija lēmumu Zemkopības ministrija sabiedrības izvērtēšanai nodeva celulozes rūpnīcas ekonomiskās un finansu ietekmes uz Latviju novērtējumu.
To, pamatojoties uz firmas «Jaakko Pöyry» priekšprojekta pētījumu, kā arī SIA «Konsorts» pētījumu par celulozes rūpnīcas celtniecības projekta ietekmi uz tautsaimniecību, 2000. gadā veica Latvijas attīstības aģentūra. Visi aprēķini izdarīti, ņemot vērā 1999. gada ekonomiskos rādītājus, «Ziņām» norāda Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
«Mūsu pienākums ir nepieļaut sabiedrības interesēm neatbilstoša projekta īstenošanu par valsts naudu, tāpēc ekonomiskais novērtējums nepārtraukti tiks precizēts, lai tas vienmēr atspoguļotu reālo situāciju. Šo novērtējumu veiks neatkarīgi eksperti, un tas būs pieejams sabiedrībai,» sacīja zemkopības ministrs Atis Slakteris.
Kā jau ziņots, projekts izmaksās 966 miljonus eiro, rūpnīca gadā saražos 600 tūkstošus tonnu celulozes, patērējot 2,5 miljonus kubikmetrus Latvijas papīrmalkas un 400 tūkstošus kubikmetru importētas papīrmalkas. Tajā darbs būs 630 darbiniekiem, no kuriem ap 570 būtu vietējais darbaspēks. No celulozes rūpnīcas ik gadu valsts budžetā ieplūdīs uzņēmuma nodoklis 5,4 miljoni eiro, iedzīvotāju ienākuma nodoklis 8,3 miljoni eiro, obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas 10 miljoni eiro, dabas resursu nodoklis – 0,7 miljoni eiro. Rūpnīcas celtniecības darbi norisināsies trīs gadus.
Vietējiem uzņēmējiem plānots uzticēt infrastruktūras uzlabošanas darbus par 9,1 miljonu eiro: 6,2 miljonus dzelzceļa pievada izbūvei, bet autoceļiem – 2,9 miljonus eiro.
No jauna tiks radītas ap 570 vietējo strādnieku darbavietas ar vidējo algu pēc sociālo maksājumu veikšanas 8000 latu gadā. Tiek ņemts vērā arī fakts, ka uz katru darbavietu celulozes rūpnīcā radīsies vēl trīs līdz piecas netiešas darbavietas apkalpojošās nozarēs.
Ražošanā tiks izmantoti 400 tūkstoši kubikmetru šķeldas, ik gadu dodot vietējām kokzāģētavām ieņēmumus – 4 miljonus eiro.
Ir plānots uzbūvēt jaunu elektrostaciju. Celulozes rūpnīcas darbība Latvijā paver arī iespējas tālākām investīcijām nozarē – papīra, tā izstrādājumu, iepakojuma ražošanā, poligrāfijā.
Lai apspriestu valdības lēmumus par celulozes rūpnīcas projektu, zemkopības ministrs Atis Slakteris un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis nesen tikās ar Zviedrijas kompānijas «Södra» un Somijas uzņēmuma «Metsäliitto» pārstāvjiem, «Ziņām» vēsta Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja D.Muceniece. Sarunās piedalījies arī akciju sabiedrības «Baltic Pulp» sekretārs Grigorijs Rozentāls.
«Potenciālie investori pauda sapratni par valdības lēmumu Latvijas daļu celulozes rūpnīcas pamatkapitālā nodrošināt ar naudas līdzekļiem, nevis ar valsts mežiem, kā arī pieprasīja sīkāku informāciju par ieguldījumu avotiem un veidu, kādā tie tiks veikti,» laikrakstam norāda D.Muceniece.
Investori tikuši informēti par Latvijas Mežu īpašnieku asociācijas (LMĪA) priekšlikumiem iesaistīties «Baltic Pulp» projektā, ieguldot sabiedrības pamatkapitālā naudu vai garantējot papīrmalkas iegādi no privātajiem mežiem. Zemkopības ministrs norādījis, ka Latvijas privāto mežu īpašnieku vēlme iesaistīties projektā liecina par viņu ieinteresētību celulozes rūpnīcas būvniecībā. Turklāt LMĪA pārstāv 50 procentu Latvijas mežu, tādēļ tās centieni iesaistīties projekta īstenošanā ir vērā ņemami un atbalstāmi. Kā informē D.Muceniece, Skandināvijas uzņēmēji pozitīvi novērtēja šo iniciatīvu.
Investoru pārstāvji īpaši interesējās par valdības lēmumu, kas paredz garantētas koksnes piegādes koku kubikmetros, nevis nododot rūpnīcai valsts meža platības ilgtermiņa nomā. A.Slakteris norādīja, ka valdības nostāja ir stingra, jo tā ir iespēja izsargāties no konkurences kropļošanas vietējā koksnes tirgū. Ministrs arī informēja investorus, ka «Latvijas valsts meži» sagatavos piegāžu tehniskos risinājumus apspriešanai Ministru kabineta izveidotajā darba grupā. Tādējādi tika panākta vienošanās, ka šis jautājums tiks apspriests nākamajā tikšanās reizē ar «Södra» un «Metsäliitto» pārstāvjiem.
Investori interesējās par valdības lēmumu pieņemšanas procesu, kas saistīti ar celulozes rūpnīcas būvniecību. A.Slakteris norādīja, ka valdība spēj pieņemt lēmumus operatīvi, ja ir pienācīgi sagatavota visa nepieciešamā informācija. Kā «Ziņām» norādīja D.Muceniece, Zemkopības ministrija un Satiksmes ministrija kopīgi sagatavojušas priekšlikumus par autoceļu infrastruktūras attīstību saistībā ar celulozes rūpnīcas būvniecību.
