Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš ierosina astoņām pašvaldībām nekavējoties iesniegt finansu stabilizācijas pieteikumu, tostarp minētas arī mūsu rajona Cenu un Vircavas pašvaldības.
Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš ierosina astoņām pašvaldībām nekavējoties iesniegt finansu stabilizācijas pieteikumu, tostarp minētas arī mūsu rajona Cenu un Vircavas pašvaldības.
Šādu ierosinājumu ministrs izteicis atbilstoši likumam «Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību».
Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks Arvīds Pīlēģis skaidro, ka finansu stabilizācija ir nepieciešama tām pašvaldībām, kas sistemātiski nemaksā nodokļus: «Ja parāds kļūst arvien vērienīgāks un ir jūtams, ka pašvaldība pati ar to nespēj tikt galā, tad tiek nozīmēts finansu pārraugs»
Kā aģentūru LETA informējusi ministra preses sekretāre Karīna Trukšāne, pēc Valsts ieņēmumu dienesta un Finansu ministrijas sniegtās informācijas, Madonas rajona Varakļānu Domei nodokļu parādi kopā ar aizņēmumiem ir 22,11procenti no plānotajiem ieņēmumiem, Jēkabpils rajona Salas pagasta Padomei – 27,35 procenti no šogad plānotajiem ieņēmumiem, Kuldīgas rajona Ēdoles pašvaldībai – 21,3 procenti no šogad plānotajiem ieņēmumiem. Savukārt Liepājas rajona Bunkas pagasta Padomei – 24,95 procenti no šogad plānotajiem ieņēmumiem, Ludzas rajona Blontu pagasta Padomei – 22,94 procenti, bet Daugavpils rajona Maļinovas pašvaldībai – 32,41 procenti.
Jelgavas rajona Cenu pagasta Padomei šā gada 1.maijā bija nodokļu parādi 57 716 latu apmērā, bet ar aizņēmumiem saistītie gada maksājumi šogad ir 34 919 lati, kas summā, attiecinot pret pašvaldības budžetu bez valsts mērķdotācijām, ir 26,37 procenti no šogad plānotajiem ieņēmumiem.
Pagasta pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Guntis Rozītis stāsta, ka nodokļu parādi iekrājušies jau kopš 1995. gada, kad Padome garantēja SIA «Konuss» aizņēmumu Pareksa bankā, ko vēlāk arī bija spiesta segt: «Nemitīgi maksājam vecos parādus. Nu nodokļi nav nomaksāti vairs tikai par 2000. un 2001. gadu. Mūsu uzdevums ir rūpīgi izsvērt un pierādīt ministram, ka paši esam spējīgi tikt galā ar situāciju, ja to nevarēsim apliecināt skaitļos, būs jāpieņem ministra ieteikums veikt finansu stabilizāciju un jāalgo finansu pārraugs.»
Vircavas pagasta Padomei šā gada 1.maijā bija nodokļu parādi 17 876 latu apmērā, bet ar aizņēmumiem saistītais gada maksājumu apmērs šogad ir 28 107 lati, kas summā, attiecinot pret pašvaldības budžetu bez valsts mērķdotācijām, ir 26,68% no šogad plānotajiem ieņēmumiem.
Vircavas pagasta Padomes priekšsēdētājs Ziedonis Caune uzskata, ka viņa vadītajā pašvaldībā finansu stabilizācija nav nepieciešama: «Nodokļos valstij esam parādā ap 17 tūkstošus latu, kas ir vienlīdzīgs zemnieku parādam pašvaldībai par nekustamā īpašuma nodokli. Jau tagad parādu piedziņā esam iesaistījuši tiesu izpildītājus. Ceru, ka naudu piedzīsim un jau tuvākajā laikā nodokļus nomaksāsim. Savukārt aizņēmums saistīts ar halles celtniecību, un tam nav nekāda sakara ar saistībām pret valsti. 28 tūkstoši latu ir summa, kas bankai jāmaksā gada laikā. Nomaksu termiņi sadalīti pa ceturkšņiem, un jau tagad no šīs summas esam nomaksājuši aptuveni 17 tūkstošus latu. Mēs iekļaujamies visos grafikos, tāpēc uzskatu, ka ministra izteikumi par finansu stabilizācijas nepieciešamību mūsu pašvaldībā ir nepamatoti.»
