Nupat šķita: kritīsi gultiņā un gulēsi kā nosists, bet ievelies savā midziņā un jau kuro stundu grozies no vieniem sāniem uz otriem. Ja tā notiek regulāri, vai slikti gulētā nakts otrā dienā netraucē veikt dienas darbus?
Nupat šķita: kritīsi gultiņā un gulēsi kā nosists, bet ievelies savā midziņā un jau kuro stundu grozies no vieniem sāniem uz otriem.
Ja tā notiek regulāri, vai slikti gulētā nakts otrā dienā netraucē veikt dienas darbus? Vai bezmiega nakts nepadara nervozu un kašķīgu, apgrūtinot saskarsmi ar ģimeni un draugiem? 20 procentu autoavāriju notiek tāpēc, ka šoferi ir aizmiguši nelaikā. Nav jāmēģina šīs problēmas risināt ar vārtīšanos gultā. Tas var būt arī nopietnu slimību simptoms. Efektīga miega problēmu risinājuma sākums ir sava ārsta apmeklējums.
Agrīns problēmas izvērtējums un attiecīga rīcība neļaus īslaicīgiem miega traucējumiem pārtapt par hroniskiem. Rūpīgi izmeklējot, ārsts var noteikt miega traucējumu cēloni un ieteikt vislabāko rīcības plānu.
Pirms sarunas ar ārstu mēģiniet atcerēties specifiskus dienas un nakts simptomus, kas jūs satrauc, cik bieži šie simptomi jūs nomoka un ko jūs esat darījis, lai tos likvidētu. Aprunājieties ar cilvēku, ar ko guļat vienā gultā, jo viņš varētu sniegt informāciju par visu, ko novērojis jūsu miega laikā (piemēram, pašam nemanot, jūs vairākkārt īslaicīgi mostaties vai atkārtoti krācat).
Negaidiet ikgadējo veselības pārbaudi vai ārsta apmeklējumu cita iemesla dēļ. Dodieties pie ārsta tieši miega traucējumu dēļ, jo tikai tad jums būs pietiekami daudz laika, lai tos apspriestu. Ja tomēr gribat runāt par savām miega problēmām, apmeklējot ārstu cita iemesla dēļ, pieminiet miega problēmas sarunas sākumā, bet ne beigās, ejot ārā pa durvīm.
Ja neapmierina ārsta ieteikumi, var doties pie ārsta, kas nodarbojas tieši ar miega problēmām – miega speciālista.
Informācija, ko sniegsiet ārstam, palīdzēs viņam noteikt visticamāko miega problēmu cēloni.
Biežākie cēloņi:
nepareizi ieradumi, piemēram fiziska slodze vai kofeīnu saturošu dzērienu dzeršana īsi pirms gulētiešanas;
stress, piemēram, darba vietas maiņa, šķiršanās, tuva cilvēka nāve;
sāpes;
tādi miega traucējumi kā miega apnoe (nakts laikā vairākas reizes cilvēks īslaicīgi pārtrauc elpot).
Miega problēmas cēloni noteiks ārsts un nepieciešamības gadījumā jāārstē pamatslimība. Ja cēlonis ir sāpes, piemēram, locītavu sāpes, izvēlas zāles, kas ārstē locītavas – mazināsies sāpes un uzlabosies miegs. Ja miega traucējumus izraisa stress vai slikti paradumi, lielākā daļa miega speciālistu iesaka mainīt dzīves veidu un īslaicīgi lietot miega zāles.
Ieteikumi miega problēmu novēršanai:
regulāri nodarbojieties ar iecienīto sporta veidu, bet ne tieši pirms iešanas gulēt, jo tas var apgrūtināt iemigšanu;
nelietojiet alkoholu, kofeīnu saturošus dzērienus, nesmēķējiet vakarā un pirms iešanas gulēt,
strādājiet dienā, guliet naktī,
izmantojiet guļamistabu tikai gulēšanai un seksam, neēdiet, nestrādājiet un neskatieties televizoru gultā;
radiet guļamistabā gulēšanai labvēlīgu vidi, uzturiet to vēsu, tumšu un klusu;
ejiet gulēt un celieties noteiktā laikā;
pirms iešanas gultā palasiet nomierinošu grāmatu, paklausieties mierīgu mūziku, ieejiet siltā vannā;
uzrakstiet savas neatrisinātās problēmas uz papīra, tā noliekot tās malā un nemēģiniet tās risināt miegam atvēlētajā laikā.
Īsu laiku lietotas miega zāles var būt drošs un iedarbīgs līdzeklis, lai ārstētu miega traucējumus, bet tikai tad, ja dosieties pie ārsta laikus. Neceriet uz ātru problēmu atrisināšanu, ja neesat bijis pie ārsta 10 – 20 gadu, sevi mierinot, ka «man tāpat neviens nevar palīdzēt».
Ilgstoši lietojot vai izmantojot lielās devās, daži medikamenti var izraisīt atkarību. Dažiem cilvēkiem var parādīties blakus efekti – miegainība nākamajā dienā, īslaicīga bezmiega pastiprināšanās u.c. Aprunājieties ar savu ārstu un atrodiet sev vispiemērotāko ārstēšanas veidu.
Ieteikumi apkopoti no Vispasaules miega un veselības projekta «Miega traucējumu izglītojošais komplekss».
