«Šī grāmata nav rakstīta ar mērķi izvirzīt vai risināt kādas problēmas, lai ar tām nogurdinātu lasītāju,» grāmatas «Tiesāšanās kā māksla» I daļas ievadā raksta tās autors Andris Grūtups.
«Šī grāmata nav rakstīta ar mērķi izvirzīt vai risināt kādas problēmas, lai ar tām nogurdinātu lasītāju,» grāmatas «Tiesāšanās kā māksla» I daļas ievadā raksta tās autors Andris Grūtups. Viņš lasītājam devis iespēju iepazīties ar ievērojamām ārzemju un Latvijas tiesu prāvām, mēģinot ārvalstu lietām atrast analogu Latvijas tiesu praksē. Un to arī atrod – analoģiskas ir dzejnieka Šarla Bodlēra prāva Francijā un rakstnieka Pāvila Rozīša lieta Latvijā: abi rakstnieki tiesāti par pornogrāfiskiem darbiem, kas gan tagad tādi vairs neliekas. Savukārt Andrieva Niedras tiesāšanai par valsts nodevību divdesmitajos gados, uzskata autors, ir liela līdzība Alfrēda Rubika lietai par likumīgas valsts varas gāšanu deviņdesmitajos gados. Abas lietas parāda Latvijas valsts tapšanu un atjaunošanu.
Ar konkrēta vēsturiska laika taisnīguma un patiesības mērauklu salīdzināmas ir pirmās krievu teroristes Veras Zasuļičas lieta Krievijā un Modra Lujāna lieta Latvijā.
A.Grūtups ir jurists ar vairāku gadu desmitu pieredzi, tomēr grāmatas tapšanā viņš izmantojis savu kolēģu juristu – tiesnešu, prokuroru, advokātu, izmeklētāju – padomu. Grāmatas vērtību ceļ konsultanti filoloģijas doktors Viesturs Vecgrāvis, filozofijas doktors Vilnis Zariņš, vēsturnieks Āris Puriņš, valodniece Brigita Zelle.
Grāmatas apvāka zīmējuma autore ir māksliniece Maija Tabaka.
Autors lasītājam neliek vilties – operdziedātāja Jāņa Korneta prāva pēc apsūdzības slepkavībā, gleznotāja Ludolfa Liberta lieta, literātu tiesa jeb rakstnieka Pāvila Rozīša lieta un citas – ir aizraujoša lasāmviela saistoši rakturoto personību, krimināllietas izpētes un interesanto argumentācijas paņēmienu un veidu dēļ.
