Kad vasaras karstā saulīte mūs lutina ar savu siltumu, brīvajos brīžos ikviens cenšas izbraukt ārpus pilsētas burzmas un apceļot tuvākus vai tālākus plašumus.
Kad vasaras karstā saulīte mūs lutina ar savu siltumu, brīvajos brīžos ikviens cenšas izbraukt ārpus pilsētas burzmas un apceļot tuvākus vai tālākus plašumus. Nereti, izbraukājis svešas zemes, dažs labs secina, ka īsts dabas skaistums atrodams līdzās un nebūt nav jādodas aiz trejdeviņām jūrām, lai to izbaudītu. Tepat rāmās Lielupes krastos, saulē sasilušu skujkoku mežu ieskauts, atrodas Valgundes pagasts.
Uz Valgundi var braukt visa ģimene baudīt dabu gan pie upes krastiem, gan mežā. Var ceļot ar velosipēdu, kājām, ar mašīnu. Meža ceļi ir izbraucami, bet cauri Valgundes pagastam lokās Kalnciema – Jelgavas šoseja. Valgunde robežojas ar Jelgavu un atrodas 50 km no Rīgas, braucot pa Rīgas – Liepājas šoseju. Valgundē ir pirmatnēja vide, kas kalpos dvēseles un miesas atpūtai no ikdienas stresa – no turienes jūs atgriezīsieties garīgi bagātāks un spēkus atguvis. Jelgavas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Gunta Skulte uzskata, ka Jelgavas rajonā šis ir vislabākais maršruts, kurā apvienotas atpūtas iespējas cilvēkiem ar dažādām vēlmēm – aktīvā atpūta pie ūdeņiem, izjādes ar zirgiem, kultūrvēsturisku objektu apskate. Piedāvātajā tūrisma maršrutā iekļauti dabas objekti, baznīcas, atpūtas objekti, kultūrvēsturisks objekts, ūdens atpūta, muzejs, zirgu izjādes, telšu vietas un pirtis.
Katorgas vieta, kur ieslodzītie lauza dolomītu
Latvijā dolomīta atradnes ir retums, un tās ir apskatāmas tepat Jelgavas rajonā. Valgundes pagastā līdztekus vispārzināmiem kultūrvēsturiskiem objektiem viena no unikālākajām dabas vietām ir dolomīta karjera. Kā stāstīja ģeogrāfs Pēteris Skrupskis, tik plašas dolomīta raktuves Latvijā citviet neesot atrodamas. Un, ja tūristu interesē Ķemeru dabas rezervāts, dolomīta karjeras šajā rezervātā ir viens no skatāmākajiem objektiem. Izsenis tā bijusi katorgas vieta, kur spaidu darbos lauzt dolomītu tika sūtīti ieslodzītie. Viņiem tika nodrošināts fiziski smags darbs, un bija maza iespēja aizbēgt. Tagad dolomītu vairs nelauž, bet spridzina. Ģeogrāfs uzmundrina, ka tas ir pietiekamā daudzumā un dolomīta būs gana vēl ilgam laikam. Pēteris Skrupskis stāsta, ka vēsturiski Baltijas jūrai bijušas vairākas attīstības stadijas – Litorīnas jūras, Anhilas ezers u.c.
Interesanti ir tas, ka Valgundes pagastā apskatāmās krāču kāpas, kā stāsta ģeogrāfs, ir Litorīnas jūras krasts, kura augstākā virsotne ir Ložmetējkalns. Sarunā ar Pēteri Skrupski var uzzināt, ka tie ir divi. Visiem zināmais Ložmetējkalns atrodas Tīreļpurvā, bet otrs atrodas Slokas pagrieziena 5. vai 6. kilometrā. Ģeogrāfs stāsta, ka nezināmu iemeslu dēļ tas tika piemirsts, lai gan arī tur notika asiņainas kaujas.
Sieviešu klosterī dzīvo vairāk nekā 70 māsu
Dodoties tālāk Jelgavas – Kalnciema šosejas 12. kilometrā ceļa labajā pusē atrodas pagrieziens uz Valgundes Svētās Trīsvienības Sergijas sieviešu klosteri.
Tā pirmsākumi meklējami 1886. gadā, kad Krievijas cara padomnieka Borisa Mansurova sieva Marija ar meitām Katrīnu un Natāliju no Maskavas pārcēlās uz Rīgu. Marija kopā ar meitām nodarbojās ar labdarību, palīdzot bāreņiem un vecām, trūcīgām sievietēm. Viņas vāca ziedojumus pareizticīgo rīdzinieku aprindās, braukāja pa Krievijas guberņām, lai par saziedotajiem līdzekļiem Rīgā izveidotu patversmi. 1891. gada 1. maijā tika atklāta meiteņu bāreņu patversme. Sākumā tajā dzīvoja tikai piecas meitenes, bet viņu audzināšanai pieņēma divas vecas sievietes. Pēc gada, 1892. gadā, no patversmes izveidoja sieviešu kopienu. Pēc Rīgas pareizticīgo arhibīskapa Arsenija lūguma Kurzemes guberņas vicegubernators Aleksandrs Muravjovs 1894. gadā sieviešu kopienas vajadzībām piešķīra 173,5 desetīnas (200 ha) lielu meža gabalu netālu no Jelgavas – Valgundē – malkas ciršanai, lai varētu apkurināt kopienas telpas Rīgā. Vieta bija klusa, apkārt mežs, un tāpēc to nosauca par Pustinku. Sākumā kopienas māsas Pustinkā dzīvoja no maija līdz septembrim – gādāja malku, tīrīja vasku sveču izgatavošanai. Valgunde un tās apkārtne bija piemērota vieta klostera celšanai. Marija Mansurova un viņas abas meitas turpināja ziedojumu vākšanu Latvijas novados un Krievijas guberņās. 1902. gadā Rīgas pareizticīgo sieviešu kopienu pārveidoja par Rīgas Sv.Trīsvienības sieviešu klosteri, un Valgunde kļuva par tā filiāli. Par Rīgas Sv.Trīsvienības sieviešu klostera priekšnieci norīkoja māti Sergiju – Katrīnu Mansurovu, bet par Valgundes klostera priekšnieci kļuva māte Joanna – Natālija Mansurova.
No 1918. gada līdz Otrā pasaules kara beigām Valgundes klosterī dzīvoja 30 – 40 māsas. Otrā pasaules kara gados klosteris savu darbību nepārtrauca. Kara gados, kad tika slēgts Ilūkstes sieviešu klosteris, māsas pārveda uz Valgundi. Klostera teritorijā atrodas Pirmajā pasaules karā kritušo kapi, kurus māsas rūpīgi apkopj arī tagad. 80. gadu beigās klosterim uzcēla trīs jaunus korpusus, tai skaitā viesnīcu, ierīkoja kanalizāciju, artēzisko aku, uzcēla pirti un veļas mazgātavu. Klosterī dzīvo dažādu tautību pārstāves – krievietes, baltkrievietes, ukrainietes, tatārietes, ebrejietes un latvietes. Padomju varas gados klosterī pieņēma sievietes no 25 gadu vecuma, tagad – no 18 gadiem. Klosterī dzīvo vairāk nekā 70 māsu. Interesentiem, kas vēlas klosteri aplūkot pašu acīm, ekskursiju vēlams pieteikt iepriekš pa tālruni 3071235.
Zirga mugurā vai droškā
Tuvojoties Valgundes pagastam, aptuveni trīs kilometrus no pagrieziena uz Valgundes pagasta Padomi atrodas zemnieku saimniecība «Bērziņi», kur gan lieliem, gan maziem interesanta laika pavadīšana būs nodrošināta. Īpaši lieliska atpūta sagaida tos, kam patīk zirgi. Varēs rikšot zirga mugurā pa lauku un meža takām vai treniņa laukumā. Tie, kas nejūtas tik droši, lai paši sēstos zirga sedlos, var vizināties droškā, iepazīties ar zirgu šķirnēm, kopšanu, iespēju apgūt pamata iemaņas jāšanas sportā. Pēc aktīvas atpūtas ar zirgiem būsiet aicināti cienāties ar ekoloģiski tīru lauksaimniecības produkciju. Un tad nebūt nav jādodas prom, jo iespējams celt teltis vai pārnakšņot turpat saimniecībā.
Antīko pulksteņu un citu «retro» priekšmetu apskate
Kilometru no klostera uz mazās Nāburdzītes upītes var apskatīt dabas objektu – bebru dambi. Braucot divus kilometrus tālāk no Klostera ceļa pa Jelgavas – Kalnciema šoseju, nokļūstam līdz krustojumam, dodoties pa kreisi – atpūtas vietā zemnieku saimniecībā «Mierlauki». Tur atpūtnieku vidū lielu interesi izraisa antīko pulksteņu, radio un citu priekšmetu apskate un izbrauciens pa Lielupi ar motorlaivu. Ir nodrošināta gan telšu, gan ugunskura vieta. Ja izsalkums ir pārāk mokošs, lai maltīti uz ugunskura liesmas sagatavotu paša spēkiem, iespējams mieloties ar brokastīm, pusdienām un vakariņām no zemnieku saimniecībā izaudzētās produkcijas.
Apmēram kilometrus trīs no pagrieziena uz «Mierlaukiem» Lielupes krastā ceļa kreisajā pusē atrodas Klīves mežniecība. Aplūkošanas vērts ir mežniecības parks, kurā, kā sacīja mežniecības mežziņa vietnieks Vismants Austrums, aug simtgadu vecs ozols, parkā dzīvojot meža balodis, pogo lakstīgala un vītero arī citi putni. Ir apskatāma 30. gados celtā mežniecības māja «Klīves». Pie mājas ir jauks dārza kamīns. Interesentiem par Klīves mežniecību var pastāstīt tur dzīvojošais Imants Kerēvics (tālrunis 3071310).
Aptuveni 20 km no Jelgavas ceļa labajā pusē atrodas Kalnciema vidusskola un Kalnciema – Klīves baznīca. Pie baznīcas ir Pirmajā pasaules karā kritušo kapi.
Ložmetējkalna kultūrvēsturiskais liegums
Ložmetējkalns – vienīgais kultūrvēsturiskais liegums Latvijā – Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju vieta. Ložmetējkalnā atrodas piemineklis latviešu strēlniekiem un skatu tornis, no kura paveras skats uz Zemgales mežiem. Iespējama ekskursija pa vēsturiskām vietām pēc Ložmetējkalna maršruta shēmas gida pavadībā par ziedojumiem (gids Voldemārs Birznieks tālrunis 3050272). Varēsiet iepazīties ar astoņiem pulku piemiņas akmeņiem, divām piemiņas zīmēm, saglabātiem pievadceļiem un citām vēsturiskām vietām. Pie Kalnciema vidusskolas atrodas ceļš uz «Mangaļu» mājām, kur ir muzeja istaba. No «Mangaļiem» ceļš tālāk ved uz piemiņas ansambli frontes pārrāvuma vietā. Pa ceļam pretī «Ilgu» mājām var apstāties pie piemiņas akmens 560 Ziemassvētku kaujās kritušajiem karavīriem. Tālāk atrodas pulkveža Friča Brieža ievainojuma vieta.
Neaizmirstiet apskatīt ziedošas dālijas!
Netālu no Ložmetējkalna zemnieku saimniecībā «Druvas» jūlijā un augustā var apskatīt ziedošo dāliju kolekciju, kurā ir ap 300 šķirņu (tālrunis 9278838).
Kur veldzēt slāpes un izsalkumu
Jelgavas – Kalnciema ceļa 5. kilometrā labajā pusē, 300 m no šosejas (ir norāde), atrodas motelis «Vērpji», kur ar sātīgām pusdienām var remdēt izsalkumu. Sporta cienītājiem ir iespēja uzspēlēt tenisu, basketbolu un pat minifutbolu. Nakšņot var gan līdzpaņemtajā teltī, gan istabiņās. Pirms dodaties pie miera, vilināt vilina īstas latviešu pirts baudīšana.
