Jelgavā šī vasara ir padevusies karsta ne tikai tveices dēļ. Ir arī citi iemesli, kas neļauj «atdzist» daudzajām saulē pārkarsušajām galvām.
Jelgavā šī vasara ir padevusies karsta ne tikai tveices dēļ. Ir arī citi iemesli, kas neļauj «atdzist» daudzajām saulē pārkarsušajām galvām. Ar maksātnespējīgā Jelgavas STU potenciālā investora franču kompānijas «Dalkia» pastāvīgā pārstāvja darbības sākšanu ir pamats cerībām, ka franču kompānija nav zaudējusi interesi par STU sanāciju. Varbūt tikai mazliet paspēkosies par 51% STU akciju cenu. Kaut vai sporta pēc. Diemžēl tas nav vienīgais risinājumu gaidošais jautājums saistībā ar STU, un pie pārējo risināšanas Domei jāķeras ar tādu pašu skubu, jo laiks negaida un nemaz vairs nav tik tālu līdz apkures sezonai. Par vienu no tādām problēmām var uzskatīt pagaidām ne pārāk skaidro siltummezglu un ēku iekšējo tīklu nākotni. Pagaidām jautājumu noteikti ir vairāk nekā atbilžu.
Šā jautājuma iztirzāšanu, šķiet, vajadzētu sākt ar ierindas siltumpatērētāju sūdzībām un situācijas neizpratnes pieminēšanu. Atcerēsimies, ka pašvaldības dzīvojamā fonda ēku iekšējos tīklus apsaimnieko «Nekustamā īpašuma pārvalde» («NĪP»), bet siltummezglus – STU. Bieži vien gadījumos, kad siltumpatērētājs nav apmierināts ar siltumapgādi, viņš dodas izteikt savas pretenzijas, taču gadās, ka pārmetumi nav nonākuši īsti pie adresāta, tāpēc nabaga siltumpatērētājs tiek sūtīts… ne nu gluži vienu māju, bet vienu pašvaldības uzņēmumu tālāk gan.
Šajā sakarā «Ziņas» vairākkārt ir dzirdējušas viedokli, ka vislabāk būtu tad, ja gan siltummezgli, gan ēkas iekšējie tīkli atrastos viena pašvaldības uzņēmuma pārziņā. Tad nebūtu šā vāveres riteņa un patērētājiem rastos pamats cerībām uz daudz kvalitatīvāku siltumapgādi. Ideja it kā nav slikta, tikai uzreiz rodas loģisks jautājums – kura pašvaldības uzņēmuma pārziņā būtu jāatstāj gan siltummezgli, gan arī pašvaldības dzīvojamā fonda ēku iekšējie tīkli.
Nebūt ne mazsvarīgs aspekts šajā lietā ir arī gaidāmā STU sanācija, piesaistot jau minēto «Dalkia», kas, domājams, nepalaidīs garām ne mazāko iespēju samazināt STU akciju kontrolpaketes cenu. Un Dome nedrīkst pieļaut, ka divu pašvaldības uzņēmumu attiecību dēļ samazinātos šie «Dalkia» solītie vairāk nekā 7 miljoni latu. Vēl pirms neilga laika «Dalkia» pārstāvji atzina savu interesi par siltumenerģijas piegādi līdz patērētāju radiatoriem, tāpēc krasa pretnostāja diez vai būtu tas pareizākais, ko varētu darīt Jelgavas Dome, kurai, kā izskatās tuvākajā laikā, visai nopietni būs jānodarbojas ar diplomātiju.
Nākamais ne mazāk aktuālais jautājums saistīts ar siltummaksu iekasēšanu. Vienprātības nav arī šajā jautājumā. Gan STU, gan «NĪP» slavē katrs savu iekasēšanas sistēmu un iekasējuma procentu. STU, piemēram, uzskata, ka siltummezglu pāriešanas gadījumā «NĪP» apsaimniekošanā siltuma piegādātājam STU būtu jāsaņem pilna samaksa par piegādāto siltumenerģiju saskaņā ar skaitītāju rādītājiem, nevis tik, cik par STU piegādāto siltumu no patērētājiem būs spējīga iekasēt «NĪP», kas iebilst pret šādu variantu. Zinot, ka iekasējums par siltumenerģiju (vismaz apkures sezonas laikā) vairumā gadījumu nav ne tuvu simtprocentīgam, ir pilnīgi skaidrs, ka, uzņemoties simtprocentīgu samaksu par STU piegādāto siltumenerģiju, «NĪP» radīsies zaudējumi. Savukārt, ja STU saņems tikai tik, cik no siltumpatērētājiem būs iekasējusi «NĪP», STU var rasties pamats apgalvot, ka zaudējumus rada šāda savienība ar «NĪP». Šādā gadījumā acīmredzot zaudējumi ir neizbēgami vismaz vienai pusei, tāpēc diez vai šāds variants būtu tas labākais. Aktīvi jāuzsāk dialogs starp šiem abiem pašvaldības uzņēmumiem (neaizmirstot pieaicināt arī «Dalkia» pārstāvi) un Domi, lai mēģinātu rast risinājumu, kas ir maksimāli izdevīgs siltumpatērētājiem, kuru plecus nospiež grūti panesamais lielo maksājumu slogs. Iespējams, ka ideja par siltummezglu izīrēšanu pašvaldības dzīvojamā fonda apsaimniekotājam NĪP nemaz nav tik slikta.
Protams, būtu jāņem vērā arī demonopolizācijas tendences. Un, no šā aspekta raugoties, variants, kurā viens uzņēmums sniedz pakalpojumus līdz radiatoram vai krānam, nebūtu tas pareizākais. Veicot optimizācijas un reorganizācijas, Domes administrācijai būtu jāņem vērā galvenokārt tas, cik katra darbība ir izdevīga Jelgavas iedzīvotājiem jeb, šajā gadījumā, siltumpatērētājiem. Lai viņiem nebūtu vairāk jāmaksā un nerastos papildu neērtības Domes inspirēto izmaiņu dēļ. Ja tā, tad šādas izmaiņas nav neko vērtas un tās pat ir bīstamas. Siltumapgādes administrēšanas uzlabošanai nevajadzētu arī sekmēt zaudējumu rašanos nevienā uzņēmumā – vai tas būtu pašvaldības vai privātais. Jelgavas attīstībai tas nenāktu par labu.
Rezumējot sacīto, jāatzīst – pārmaiņas nav slikta lieta, taču nav labi tad, ja tās tiek veiktas pārmaiņu dēļ. Neprognozējamās spēlītes ar izslēgšanas metodi komunālajā saimniecībā turpmāk nav pieļaujamas. It īpaši ne tik nabadzīgā pašvaldībā kā Jelgava. Tāpēc pirms visiem jaunievedumiem Domei vajadzētu vismaz septiņreiz nomērīt un tikai tad griezt, jo kļūda daudziem jelgavniekiem varētu dārgi maksāt, un tad kā loterijā ieguvēji būtu tie, kas Jelgavā nedzīvo, bet dzīvo kaut kur citur.
