Par laimi, daba Latviju neaplaimo ar zemestrīcēm vai malārijas odiem, tā vietā šo zemīti (īpaši pēdējā laikā) apsēduši negaisa izvirdumi, pārpildot nokrišņu normas un kļūstot par kārtējo ienaidnieku glābšanas dienestiem.
Par laimi, daba Latviju neaplaimo ar zemestrīcēm vai malārijas odiem, tā vietā šo zemīti (īpaši pēdējā laikā) apsēduši negaisa izvirdumi, pārpildot nokrišņu normas un kļūstot par kārtējo ienaidnieku glābšanas dienestiem, kam pēc pērkona grāvienu sērijas un zibeņu zibšņiem ceļi jāattīra no sagāztiem kokiem un jāglābj cietušie. Diemžēl neizdodas izvairīties arī no ievērojamiem materiālajiem zaudējumiem – vienā no aizvadītās nedēļas negaisiem «debesu zibspuldzes» paņēma arī divpadsmit šķirnes zirgu dzīvību.
Spēkā stājušies grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz krietni bargākus sodus autovadītājiem, kas pie stūres sēžas reibumā. Inspektoriem vairs nepastāvēs izvēles iespēja par to, kādu soda veidu noteikt – apliecības liegšanu uz laiku vai naudassodu, jo tagad abi šie soda veidi tiks apvienoti, turklāt ievērojami paaugstināts arī par braukšanu dzērumā paredzētais maksimāli iespējamais naudas soda apmērs – tagad tas var sasniegt pat 450 latu. Savukārt par automašīnas atstāšanu neatļautā vietā turpmāk varēs sodīt bez autoīpašnieka klātbūtnes. Lai arī doma, protams, ir apsveicama, uztrauc, ka jauno kārtību savtīgos nolūkos varētu izmantot ne pārāk godprātīgi ceļu policisti.
Satraukumu sabiedrībā izraisījusi traģēdija uz Kalvenes dzelzceļa pārbrauktuves, kur tūristu autobuss saskrējies ar pasažieru vilcienu un bojā gājuši divi cilvēki. Par notikušo jau ir ierosināta krimināllieta, taču nav grūti iedomāties avārijas sekas, ja autobuss būtu bijis pilns ar pasažieriem…
«Latvijas Krājbankas» prezidents Arnolds Laksa paziņojis par savu nodomu sūdzēt tiesā Ventspils mēru Aivaru Lembergu par goda un cieņas aizskaršanu. Pēdējais, kas arī ir šīs bankas akcionārs, komentējot darījumu, kurā A.Laksa sev piederošās «Krājbankas» akcijas par paaugstinātu cenu pārdevis Anglijā reģistrētai firmai, izteicies, ka tas esot klasisks «netīrās» naudas atmazgāšanas piemērs. Pārbaudi sakarā ar notikušo sākušas arī tiesībsargājošās institūcijas.
Vairāki Latvijas ārsti un medicīnas nozarē strādājoši zinātnieki iecerējuši veidot iedzīvotāju genomu datu bāzi. Gēnu izpētes gaitā iecerēts atklāt, kā slimības tiek pārmantotas paaudzēs, un rast veidu, kā šādas kaites un to pārmantošanu ārstēt. Papildus tiek strādāts pie tā, lai maksimāli izslēgtu iespēju šo informāciju izmantot ļaunprātīgi. Projekta sākšanai nepieciešams «neliels» atbalsts no valdības puses – viens miljons latu.
Pagaidām gan valdības dienas kārtībā ir cita rakstura rūpes, jo jādomā, kā aizstāvēties tiesas procesā, ko par cilvēktiesību pārkāpumiem ierosinājis kaitniecībā un virknē citu grēku apsūdzētais eksbaņķieris Aleksandrs Lavents. Spriežot pēc pašreizējās situācijas, mierizlīguma iespēja ir minimāla. Kādreizējais naudas mijējs drīzumā cīnīsies divās frontēs – pēdējā vārdā aizstāvoties pret valsts uzturēto apsūdzību Rīgas apgabaltiesā un uzturot prasību pret Latvijas valsti Starptautiskajā Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā.
