Latvijas – Vācijas – Austrijas kopuzņēmuma SIA «Elaco» graudaugu, biešu un rapša lauki stiepjas līdz pat pamalei, atrodoties triju pagastu – Dobeles, Bērzes un Jaunbērzes – teritorijā.
Latvijas – Vācijas – Austrijas kopuzņēmuma SIA «Elaco» graudaugu, biešu un rapša lauki stiepjas līdz pat pamalei, atrodoties triju pagastu – Dobeles, Bērzes un Jaunbērzes – teritorijā. Lauksaimniecības uzņēmuma izveidei kapitālu ieguldīja arī ārzemju investori, lielā mērā «Elaco» darbību ņemot savā pārziņā. Par to, kāds mikroklimats valda uzņēmumā, ja tā saimnieki ir cittautieši ar atšķirīgu mentalitāti, uzskatiem, un cik nopietna problēma ir ārzemnieku ienākšana mūsu valstī nekustamā īpašuma iegādes nolūkā, savu viedokli pauž SIA «Elaco» tehniskais menedžeris Aigars Laurinovičs.
Dobeles uzņēmuma SIA «Elaco» lauksaimniecības kultūras aug 1500 hektāru platībā. Cukurbiešu lauki aizņem 200 hektāru, ziemas rapsis – 130, bet ziemas kviešu sējumi ir 850 hektāru platībā. Atlikušajos 320 hektāros gaidāma vasaras kviešu raža. Lauku darbu veikšanai tiek izmantoti traktori «John Deere», bet augsnes apstrādei lietā tiek likti zviedru agregāti.
Uzņēmums pastāv kopš 1997. gada. «Mēs bijām īstajā laikā un īstajā vietā, taču tādas pašas iespējas arī pašlaik ir ikvienam lauksaimniekam, jo neapstrādātu zemes platību vēl ir daudz. Tikai nepieciešams darba prieks un uzņēmība. Protams, arī bez finansu resursiem nevar iztikt,» atzīst A.Laurinovičs.
«Elaco» angārā – kā muzejā
Noliktavās, kur glabājas visas lauksaimniecības tehnikai nepieciešamās rezerves daļas, remontē bojātos agregātus un darbinieki atpūšas pēc smagas darba dienas, jeb pašā uzņēmuma «sirdī» var aplūkot interesantu ekspozīciju – zemes apstrādes gaitā atrasto munīciju, kas palikusi no Otrā pasaules kara. Dažus eksponātus nav izdevies iegūt pat muzejiem. Daudzviet tagadējos labības laukus agrāk šķērsojusi frontes līnija.
Nedienas ar realizāciju
«Elaco» saražotās cukurbietes tiek pārdotas Liepājas un Jelgavas cukurfabrikām, bet kvieši – «Dobeles dzirnavniekam». Diemžēl vērtīgo kultūraugu ziemas rapsi ar abām pusēm izdevīgiem noteikumiem Latvijā realizēt neesot iespējams, tādēļ to eksportē uz Dāniju. A.Laurinovičs uzskata, ka pieprasījums pēc šā eļļas auga aizvien palielināsies. «Latvijā ziemas rapsis tikpat kā nav vajadzīgs, bet pasaulē tas ir pieprasīts produkts, jo no tā gatavo ne tikai augstvērtīgu pārtikas eļļu, bet iegūst arī biodīzeli, kas ir kā glābšanas riņķis naftas resursu pakāpeniskas izsīkšanas gadījumā.» Ziemas rapša raža pērn bijusi ievērības cienīga – tika ievāktas četras tonnas no hektāra.
Kā lielākajai daļai zemnieku, saistoties ar pārstrādes uzņēmumiem, arī SIA «Elaco» jāsaskaras ar dažādām problēmām. Ārzemnieki esot neizpratnē – kā tas tā var būt, ka līgums neko nenozīmē, termiņi netiek ievēroti. Citviet Eiropā pārstrādes uzņēmumi konkurences dēļ ir spiesti darboties pēc norunas «vīrs un vārds».
Ārzemnieki ir jāsaprot
Uzņēmumā strādā trīs menedžeri, un katrs no viņiem pārstāv savu valsti. Latvietis A.Laurinovičs pabijis daudzās pasaules valstīs un kontinentos. «Katrai tautai ir sava mentalitāte un dominējošās rakstura iezīmes. Esmu nedaudz mainījies, un, pats galvenais, sapratis viņus. Dažkārt ārzemnieki var likties nedaudz savādi, taču sadarboties nav grūti,» uzskata menedžeris. Bieži vien dzirdam cilvēkus runājam, ka ārzemēs vide ir sakopta. A.Laurinovičs pauž viedokli, ka citās zemēs iedzīvotāji paši vairāk rūpējas par savas dzīvesvietas apkārtni un domā progresīvi, visiem spēkiem tiekdamies sasniegt izvirzīto mērķi. Ārzemju uzņēmēji zinot, ka labs nāk ar gaidīšanu un lielu darbu. Cittautieši prasa, lai darbinieks pats atbild par savu darbu un cenšas to izdarīt pēc iespējas labāk, tā kopīgiem spēkiem var nonākt pie laba rezultāta. Sadarbība ar svešzemniekiem esot pozitīva, un netiek izjusts diskomforts vai uzkundzēšanās. Tehniskais menedžeris no pieredzes zina stāstīt, ka daži latviešu strādnieki ar bezrūpīgu attieksmi pret darbu sabojājuši iekārtas vai, piemēram, pēc pirmās algas saņemšanas svinībām nav bijuši spējīgi ierasties darbā. A.Laurinovičs ir pārliecināts, ka līdz ar ārzemnieku ienākšanu Latvijā noteikti ceļas darba kultūra.
Skeptiskais eirooptimists
Skaidrs, ka Latvijā, pārkāpjot Eiropas Savienības slieksnim, ieplūdīs arvien vairāk ārzemju investīciju, līdz ar to apgrozībā būs vairāk naudas. Šīs situācijas vērtējumu izteikt aicināju A.Laurinoviču. Pirms atbildēt uz jautājumu, vai esat eirooptimists, veiksmīgais lauksaimnieks sarauca pieri un it kā negribīgi atbildēja: «Jā!» Taču uzreiz piebilda: «Tas ir visai skeptisks apgalvojums, jo ar iestāšanos Eiropas Savienībā mūsu valsts varētu nesteigties, bet ļoti vēlama ir pietuvošanās attīstības ziņā.»
Mūsu valsts iedzīvotāju attieksme pret ārzemju investoriem ir visai rezervēta, taču visās pasaules valstīs liela daļa no nekustamā īpašuma nepieder pašiem. Piemēram, daudz svešās zemēs investējusi Japāna un Zviedrija. A.Laurinovičs investīciju ienākšanu vērtē pozitīvi, jo nauda, kas ieplūst līdz ar investīcijām, ir «ekonomikas asinis», turklāt nodrošinot vēl papildu darbavietas.
Galvenais ir labības kvalitāte
A.Laurinovičs ar lepnumu apgalvo, ka SIA «Elaco» audzētā labība ir augstas kvalitātes produkts un tas panākts, ievērojot visu nepieciešamo agrotehniku. Nedrīkst mazāk mēslot, vairāk miglot vai otrādi. Šajā uzņēmumā dominējošie ir visi lauku darbi. «Mēs visi gribam ēst garšīgu maizi, bet tā tiek gatavota no kvalitatīviem kviešiem, tādēļ jāiegulda maksimāli daudz darba un zināšanu, lai spētu izaudzēt augstvērtīgu labību», spriež speciālists.
Tomēr šā gada nelabvēlīgajos laika apstākļos arī «Elaco» sējumi ir cietuši. Ja plūdi uzņēmuma laukus tikpat kā neskāra, tad, lietavu sitienus neizturēdama, labība sagūlās veldrē. Tādēļ ražas lielumu menedžeris prognozēt atteicās, piebilzdams: «Cāļus skaita rudenī.»
