Ar svinīgu ceremoniju vakar tika atklāts restaurētais Brīvības piemineklis Rīgā.
Ar svinīgu ceremoniju vakar tika atklāts restaurētais Brīvības piemineklis Rīgā.
Svinīgajā atklāšanā Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda priekšsēdētājs Raimonds Bulte pasniedza Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei – Freibergai sudrabā kaltu pieminekļa atveidojumu, tādējādi simboliski nododot atjaunoto pieminekli tautai. Bulte pateicās ziedotājiem Latvijā un tautiešiem visos piecos kontinentos, kas kopumā Brīvības pieminekļa restaurācijai ziedojuši apmēram 540 000 latu.
Valsts prezidente savā runā uzsvēra, ka Brīvības piemineklis ir celts Latvijas neatkarības cīņās kritušo piemiņai. «Šis tēlniecības un arhitektūras šedevrs tik veiksmīgi akmenī iekalis tautas dziļākās un svētākās jūtas, ka tas uz visiem laikiem sevi iezīmēja ne tikai Rīgas ainavā, bet arī tautas dvēseles panorāmā,» sacīja prezidente. Viņa arī uzsvēra, ka Brīvības piemineklis stāv kā atgādinājums, ka neatkarības cīņa nekad nav galā un nebeigsies, ka tajā ir jāiesaistās visiem. «Pieminekļa sānos mēs redzam važu rāvēju, kas kailām rokām ar milzīgu spēku sarauj verdzības un apspiestības važas. Šīs važas nav tikai svešu varu un valdnieku simbols. Šodien tās ir kļuvušas zīmīgas kā mūsu pašu iekšējās nebrīves simbols. Patlaban baudām tādu vēsturiskās atelpas brīdi, kad esam valstiski brīvi un spējīgi paši pār sevi lemt un valdīt. Bet vai esam tam tiešām gatavi? Vai mūs vēl nežņaudz mūsu pašu baiļu, bažu un pašnožēlas važas? Vai mūs nenomāc mūsu gļēvums, slinkums, nevīžība un neizdarība? Vai mūs vēl nesmacē mūsu pašu alkatība, mantrausība, negausība, negodīgums, nenovīdība, skaudība un skopums?» jautāja prezidente.
Atjaunotā Brīvības pieminekļa atklāšanā piedalījās arī Ministru prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, Rīgas Domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, ministri, ārzemju diplomātisko misiju pārstāvji, Saeimas un pašvaldības deputāti, Pasaules latviešu virsnieku saieta dalībnieki, vairāki tūkstoši galvaspilsētas iedzīvotāju un viesu. Pie Brīvības pieminekļa tika svinīgi atjaunota Goda sardze.
Vakarā svētku otrajā daļā Brīvības pieminekļa laukumā Nacionālā simfoniskā orķestra, koru un operas solistu izpildījumā notika komponista Zigmara Liepiņa kantātes «Tēvzemei un Brīvībai» pirmatskaņojums. Šis skaņdarbs ir komponista dāvinājums restaurētā Brīvības pieminekļa atklāšanas svētkos.
Galvenie restaurācijas darbi ir galā, vēl nedaudz darāmā esot palicis pieminekļa iekšpusē. Bet Pieminekļa atjaunošanas fonds vēl nebeidz darbību un ziedojumu vākšanu – tā statūtos ierakstīts arī uzdevums izbūvēt tēlnieka un arhitekta iecerēto, taču dažādu iemeslu dēļ nerealizēto ideju par īpaši izbūvētu laukumu kā telpu pieminekļa labākai uztveršanai. Fonds nepārtrauks arī pieminekļa popularizēšanas darbus.
