Cilvēku tieksme pēc ērtībām ir negrozāma. Lai miteklī ieplūstu dienas gaisma, tika radīts mūsdienu loga vectētiņš: konstrukcija, kas telpā ielaida gaismu, bet neielaida aukstumu vai karstumu.
Cilvēku tieksme pēc ērtībām ir negrozāma. Lai miteklī ieplūstu dienas gaisma, tika radīts mūsdienu loga vectētiņš: konstrukcija, kas telpā ielaida gaismu, bet neielaida aukstumu vai karstumu.
Atkarībā no ģeogrāfiskā platuma grādiem pirmie logu prototipi tika darināti gan no plānām vizlas plāksnēm, gan no dzīvnieku valsts produktiem. Senlatviešiem pirmo logu vietā kalpojis kaltēts cūkas pūslis. Viduslaikos dievnamos un sabiedriskajās celtnēs logu ailes pildīja ar svinu stiprinātas stikla vitrāžas.
Progresa gaitā tika atklāti un likti lietā arvien jauni materiāli un konstrukcijas. Īpaši strauji logi mainījušies beidzamo gadu desmitu laikā.
Vēl astoņdesmito gadu vidū rūdraču pilsētā Kostomukšā (Karēlijā, pie pašas Somijas robežas) brīnījos par somu celtajiem lielpaneļu namiem: to dzīvokļos pa logiem, rāmjiem, salaidumiem telpā no dziļās ziemas neieplūda ne vēsmiņa. Tajā pašā laikā visi, kas dzīvojuši padomju laiku būvētajos dzīvokļos, lieliski atceras, bet daudzi vēl tagad izjūt no mitras koksnes pavirši darināto rāmju atriebību – caurvēju un aukstumu.
Mūsdienās logiem izvirza arvien jaunas prasības: tiem ne tikai jānodrošina telpu dabīgais apgaismojums, bet vēl – siltuma un skaņas izolācija, īpašos gadījumos logiem jāveicina telpās vēsums. Sadzīvē kļuvušas ikdienišķas logu konstrukcijas, kurās izmantotas stikla paketes – divu vai pat trīs kārtu stiklojums ar hermētiski noslēgtām gaisa kamerām, kas dod lielu siltuma ekonomiju. Dažādojušies arī materiāli logu izgatavošanai – speciāla sastāva vai īpaši apstrādāts stikls –, kā arī logu rāmjiem.
Tradicionāli visbiežāk logu rāmjiem izmanto koksni. Visbiežāk – priedi. Pareizi kaltētas priežu koksnes logu rāmju mūžs var sasniegt 80 gadu. Taču var gatavot rāmjus arī no lapu koku sugām, un to mūžs var svārstīties ļoti plašā amplitūdā – no 20 līdz pat 300 gadu (ozola un sarkankoka rāmjiem – 120, bet tik retam kokam kā robīnijs – 300 gadu). Taču arī šo laiku iespējams pagarināt, koksni pareizi un regulāri (ne retāk kā divas reizes gadā) krāsojot. Šim nolūkam visieteicamākās ir tikai krāsas uz ūdens bāzes – tās ir gan ekoloģiskākas, gan nodrošina konstrukcijas «elpošanu».
Divdesmitajā gadsimtā stikla ietvariem sāka izmantot metālu, lielākoties tēraudu. Taču tā lielākā nelaime ir rūsa, tādēļ pēc otrā Pasaules kara logu rāmjus sāka darināt arī no alumīnija – viegla, pietiekami izturīga, taču dārga metāla. Arī mūsdienās paketlogu izgatavošanā plaši lieto alumīnija profilus, kas, pateicoties modernajām tehnoloģijām, var tikt gan dažādi krāsoti, gan pārklāti ar plastikāta kārtiņu, pat imitējot koksni. Tomēr, kā jau minēts, alumīnija logu konstrukcijas ir dārgas, tās reti izmanto individuālajā būvniecībā, lielākoties – lielajās sabiedriskajās ēkās, birojos un – ziemas dārzu ierīkošanai. Latvijā alumīnija profilus visplašāk izmanto stikla fasādēm, veikalu vitrīnām un pavisam maz – dzīvojamo namu logiem. Pie mums ir pārstāvēta dažādu alumīnija profilu ražotājfirmu produkcija. Kā pirmā Latvijas tirgū 1993. gadā ienāca uzņēmums «Schüko», līdz ar to alumīnija profili ar šīs firmas zīmi ir arī pašlaik visizplatītākie.
Nesalīdzināmi lētāki ir no plastmasas darināti logu rāmji. Tieši zemās cenas dēļ tie mūsdienās Latvijā ir paši izplatītākie: plastmasas rāmji ir par 25 līdz 30 procentiem lētāki par koka rāmjiem. Speciālisti iesaka izvēlēties Latvijā ražotus rāmjus, lai vajadzības gadījumā varētu pieprasīt garantijas no ražotāja. Pareizi izgatavotam plastmasas loga profilam ir mūsu klimatiskajiem apstākļiem tikpat pietiekama siltumnoturība kā koka un alumīnija rāmjiem. Tiesa, plastmasas logu konstrukcijas nav tik izturīgas, tām var kaitēt liela slodze, tāpēc profilā tiek iestrādāts tērauda stiprinājums.
Plastmasas profilu ražotāji piedāvā dažādas rāmju krāsas, arī dažādas koksnes faktūras imitācijas. Kā piemēru var minēt Latvijā pieejamos «Rehau S 730» profilus, arī «Gelan», «Veka», «KBE» un vēl daudzu citu firmu ražojumus. Pirmoreiz plastmasas profilus logu būvniecībā sāka izmantot divdesmitā gadsimta piecdesmito gadu vidū. Gadu no gada šādu rāmju materiāli tiek arvien vairāk uzlaboti, kļūdami draudzīgāki videi, kā arī vāji uzliesmojoši vai vispār nedegoši. Attīstīto Rietumvalstu prakse (piemēram, Vācijā) liecina, ka plastmasas profili tiek izmantoti apmēram 25 procentos logu. Pie mums, ņemot vērā samērā zemo dzīves līmeni, tomēr pārsvarā valda tendence izmantot dabīgus materiālus, koksnes, jo no tās darinātus logus firmas piedāvā lētāk.
«Kas maksā, tas pasūta mūziku» – šo teicienu pilnā mērā var attiecināt arī uz logiem. Atkarībā no klientu vēlmēm logu izgatavotājfirmas pēc specializācijas var piedāvāt ne tikai dažādu materiālu profilus, bet arī divu, trīs un pat četru kameru stikla paketes, kurās izmantoti stikli ar ļoti dažādām īpašībām. Piemēram, lai pasargātu no spilgtajiem saules stariem, var izmantot stikla paketi ar uzlīmētu speciālu plēvi, bet iespējams arī – īpaša sastāva stiklu. Tas var būt dažāda biezuma. Lai telpa būtu gan gaiša, gan silta, ļoti svarīgi izvēlēties pareizo kombināciju. Visbiežāk tiek izmantotas tā saucamās vienkameras stikla paketes, kas sastāv no divām stiklu kārtām. Siltumnoturību var palielināt, iekštelpās uzstādot nedaudz dārgāko siltumatstarojošo stiklu, kas gan par apmēram 5 procentiem samazina gaismas caurlaidību, taču ir ekonomisks un sevi atpelna uz apkures rēķina apmēram trīs gados.
Modernās tehnoloģijas un materiāli logu ražošanā izvirza būtisku problēmu: telpu ventilācijas nepieciešamību. Tā ka šķirbu un plaisu mūsdienīgajos logos nav, tie darināti kā hermētiska konstrukcija, ir svarīgi telpā paredzēt gaisa apmaiņu vai nu, ierīkojot ventilēšanas sistēmas, vai arī jaunā tipa logos iestrādājot ventilācijas lūkas.
