Laikam būs jāpieņem strikts lēmums par Latvijas zaļo āru papildināšanu ar vēl 1,545 tonnām lūžņu, jo tieši tāda ir manas mašīnas pilna masa. Nē, auto nav ne apskādēts, ne salūzis.
Laikam būs jāpieņem strikts lēmums par Latvijas zaļo āru papildināšanu ar vēl 1,545 tonnām lūžņu, jo tieši tāda ir manas mašīnas pilna masa. Nē, auto nav ne apskādēts, ne salūzis. Par attiecīgu amatvīru prātiņiem gan to droši nevar apgalvot, jo nupat uz izsludināšanu «iet» likuma grozījumi, kas paredz, ka auto izmaksas ar nākamo gadu palielināsies ne tikai par degvielas cenas kāpuma tiesu vien, tai vajadzēs pieskaitīt arī pēkšņo ikgadējās transporta nodevas paaugstinājumu. Lai arī tiek apgalvots, ka tas plānots 50 procentu apmērā, līdztekus informācija, ka līdzšinējo Ls 7,50 vietā būs jāšķiras no Ls 13, liek domāt, ka skaitlis pirms procentu zīmes ir sasodīti neprecīzs. Bet šis piemērs jau attiecas tikai uz tiem braucamajiem, kam pilna masa nepārsniedz pusotru tonnu. Manam vāģītim līdz šim ikgadējās nodevas veidā vajadzēja ziedot Ls 16; iedomājoties, cik liela šī summa būs turpmāk! Turpmāk, lai pārvietotos, laikam būs jāvelk ārā no šķūnīša vectēva velosipēds.
Doma jau it kā laba – būšot vairāk naudas, par ko ceļus labot. Taču der atcerēties, ka tieši tādus pašus solījumus dzirdējām arī pirms gadiem pieciem, kad kārtējo reizi tika paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai. Lielā ceļu labošana cik lustīgi sākusies, tik pēkšņi arī apsīka (ar nelielu uzplaiksnījumu pirms vēlēšanām), un atkal visi autobraucēji varēja «par savu naudu» palauzt spēkratus bedrēs, kas tā arī netika salāpītas. Atšķirība vien tā, ka toreiz galvenais ceļu lietu kūrētājs bija basketbola patriots, tagad ar to pašu nodarbojas glīti safrizētais kādreizējā «partkoma» funkcionārs.
Tā vien šķiet, ka dažs labs sliecas «izsist» politisko kapitālu tieši pirms vēlēšanām, jo minētā maksājuma savlaicīga paaugstināšana ir iespēja iekrāt mazliet naudas, ko iztērēt, priekšvēlēšanu kampaņas viskarstākajā laikā asfaltējot kādas lauku tantiņas durvjupriekšu.
Kaimiņš par tādiem niekiem smej vien – viņa divdesmit divus gadus vecais superluksusa žigulītis apskatē nav bijis jau gadus septiņus, arī nodevas attiecībā uz to ir tikai formālas. Bet Ceļu policijai braukt uz tālās leišmales mežiem un viņu ķert nav ne laika, ne vajadzības. Jā, un arī degvielas. Bet, kā izteicās pats kaimiņš, labi, ka valdībai vēl nav ienācis prātā aplikt ar akcīzes nodokli arī maizi, ūdeni un zārkus. Teiksim, procentus piecdesmit klāt no pašreizējās cenas. Kas ir pusmiljons auto, kuros tiek dedzināta kontrabandas degviela, pret divarpus miljoniem cilvēku, kas katru dienu patērē maizi. Turklāt no auto var arī atteikties, bet no maizes – nekad.
Viņš gardi nosmējās, pagriezās un aizgāja svilpodams – «bij’ man reiz mašīna, pidrallā, pidrallā…».
